Ozola uzdevusi policijai Rīgā pastiprināti kontrolēt epidemioloģisko drošības pasākumu ievērošanu
Foto: DELFI

Rīgas vicemēre un Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komitejas priekšsēdētāja Linda Ozola (JKP) uzdevusi Rīgas pašvaldības policijai pastiprināti patrulēt ielās un brīdināt cilvēkus par epidemioloģiskiem piesardzības pasākumiem, portālu "Delfi" informēja Rīgas domē.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ozola aicina rīdziniekus un pašvaldības policijas spēkus ar kopīgu atbildīgu rīcību censties apturēt ārkārtas situācijas ieviešanu, kuru neviens nevēlas.

"Savukārt, atbildīgās institūcijas aicinu steidzami palielināt testēšanas kapacitāti, lai ar šo instrumentu paaugstinātu situācijas kontroli," norādījusi Ozola.

Kā ziņots, pēdējo 24h laikā veikti 7328 COVID-19 izmeklējumi, reģistrēti 313 jauni inficēšanās gadījumi, 6 personas mirušas (3 personas vecuma grupā no 60 līdz 80, 3 personas vecuma grupā no 80 līdz 90).

Jau vēstīts, ka valdība piektdien lems par ārkārtējā stāvokļa izsludināšanu valstī, medijiem piektdien paziņoja premjers Krišjānis Kariņš (JV).

Ja valdība piektdien pieņems lēmumu par ārkārtējo situāciju, tā varētu stāties spēkā no pirmdienas, 9. novembra, norādīja Kariņš.

Uz cik ilgu laiku tas būtu, viņš nevarēja atbildēt, jo tas būtu atkarīgs no tā, kā valstī sokas ar slimības savaldīšanu.

Covid-19 izplatības ierobežošanai valstī ārkārtējā situācija jau bija izsludināta no 12. marta līdz 9. jūnijam.

Likums "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" paredz, ka ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.

Ārkārtējo situāciju var izsludināt tāda valsts apdraudējuma gadījumā, kas saistīts ar katastrofu, tās draudiem vai kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, ja būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība.

Ārkārtējo situāciju izsludina Ministru kabinets uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku par trim mēnešiem. Lēmumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Ministru kabinets atceļ pirms noteiktā laika, ja valsts apdraudējums ir novērsts vai pārvarēts. Lēmumu par ārkārtējās situācijas atcelšanu Ministru kabinets paziņo Saeimas Prezidijam.

Atkarībā no valsts apdraudējuma veida, intensitātes un rakstura, kā arī mainoties apdraudētās teritorijas lielumam, Ministru kabinets izdara attiecīgus grozījumus lēmumā par ārkārtējo situāciju. Ministru kabinetam ir tiesības, ja nepieciešams, pagarināt izsludināto ārkārtējo situāciju uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem.

Ārkārtējās situācijas izsludināšanu var pieprasīt Krīzes vadības padome, par nozari atbildīgā ministrija, pašvaldības dome.

Lēmumu par ārkārtējo situāciju vai grozījumiem lēmumā par ārkārtējo situāciju, ja ir nepieciešami papildu teritoriāli vai tiesību ierobežojumi, kā arī par izsludinātās ārkārtējās situācijas pagarināšanu Ministru kabinets 24 stundu laikā pēc tā pieņemšanas paziņo Saeimas Prezidijam. Saeimas Prezidijs Ministru kabineta lēmumu par ārkārtējo situāciju vai par tādiem grozījumiem lēmumā par ārkārtējo situāciju, kuri nosaka papildu teritoriālos vai tiesību ierobežojumus, kā arī par izsludinātās ārkārtējās situācijas pagarināšanu nekavējoties iekļauj Saeimas sēdes darba kārtībā.

Ja, izskatot šā panta minēto lēmumu, Saeima to noraida, attiecīgais lēmums zaudē spēku un saskaņā ar to ieviestie pasākumi nekavējoties tiek atcelti.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Koronavīruss Covid-19 Rīga
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form