“Atšķirībā no Krievijas Vācija, tāpat kā Latvija, ir ES dalībvalsts. Visa Eiropa importē energoresursus, un, ja reiz mēs esam partneri, tad mums savā starpā jākonsultējas. Krievija vadās no savām nacionālajām interesēm, gribot pārdot pēc iespējas vairāk gāzes. Bet Vācijas līdzšinējā valdība nav izdarījusi visu, kas tai bija jāizdara. Un tas nav pareizi,” laikrakstam sacīja Pabriks.
Pabriks uzsvēra, ka runa nav par to, ka Vācijai būtu jārūpējas par Latviju. “Taču Vācijai ir jārūpējas par ES kopējo labumu, jo ES ir kopēja enerģētikas politika. Vācija nevar uzvesties tā, it kā tā nebūtu ES dalībvalsts,” klāstīja Pabriks.
Pabriks norādīja, ka tagad jāskatās, kā rīkosies jaunā Vācijas valdība, taču atzina, ka “mēs neko nevarēsim darīt, ja Vācija gribēs realizēt šo projektu”. Pabriks pārliecināts, ka lēmums par gāzes vada celtniecību ir politisks. “Vācijai tas nav izdevīgi, jo neuzlabos tās pozīcijas ES,” piebilda ministrs. Jau ziņots, ka Lietuvas prezidenta Valda Adamkus oficiālo vizīti Vācijā aptumšoja Viļņas un Berlīnes nesaskaņas jautājumā par Krievijas un Vācijas nolīgumu attiecībā uz Baltijas gāzesvadu.
Vienošanos par gāzes vada būvi Krievija un Vācija noslēdza septembra sākumā. Cauruļvada pirmā posma izmaksas mērojamas divos miljardos dolāru (1,13 miljardus latu), bet viss projekts varētu izmaksāt 5,7 miljardus dolāru (3,2 miljardus latu). 2011.gadā gāzes pārsūknēšanas apjoms pa šo cauruļvadu sasniegs 55 miljardus kubikmetru.
Krievijas un Vācijas vienošanās izpelnījās Baltijas valstu un Polijas kritiku, jo tās cerēja, ka gāzes vads ies caur to teritorijām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
