Pēc Pabrika teiktā, minoritāšu muzejs "mums ļautu izprast pašiem sevi un kalpotu kā labs izglītojošs materiāls nākamajām paaudzēm".
Ārlietu ministrs uzskata, ka muzeja dibināšanai Latvijā ir pietiekami daudz cilvēku un materiālu. "Mēs varētu parādīt baltvācu aizgājušās minoritātes ieguldījumu valsts kultūrā un ekonomikā, atspoguļot ebreju pozīciju un pārdzīvojumus Latvijas zemē, kā arī krievu un baltkrievu minoritātes ienākšanu", norādīja Pabriks.
Ministrs piebilda, ka pie šādiem projektiem varētu sadarboties gan zinātnieki, gan valsts, gan nevalstiskas organizācijas, ir iespējams piesaistīt arī privāto kapitālu.
Konferences laikā tiek analizēta nacionālo minoritāšu loma Eiropas Savienības valstu, tostarp, Latvijas vēsturē.
"Latvijā jau gadu simteņiem līdzās latviešiem sadzīvo tādas mazākumtautības, kā poļi, lietuvieši, ebreji, krievi un daudzas citas. Visas šīs tautas un tautības ir ietekmējušas Latvijas kā valsts veidošanos un attīstību, tās ir ietekmējušas mūsu tradīcijas un kultūru, tādēļ ir svarīgi novērtēt un analizēt šo ietekmi," norādīja Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta (ĪUMSILS) vadītāja Kristīne Vāgnere.
Ar priekšlasījumiem konferencē uzstājās pazīstami Latvijas vēsturnieki - Leo Dribins, Aivars Stranga, Tatjana Feigmane.
Konferenci organizē Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts, finansiāli to atbalsta ĪUMSILS sadarbībā ar mazākumtautību bērnu un jauniešu organizāciju "Zelta kamoliņš" un AS "Aizkraukles banka".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
