Pabriks: VL-TB/LNNK var kļūt par 'Ahileja papēdi' Krievijas kritikai par Latviju

Pabriks uzsvēra, ka par starptautisko vērtējumu par nacionālistisko "Visu Latvijai" (VL) viņš lielākoties var spriest pēc starptautiskajos medijos paustā, taču viedokļi par VL ir visai pretrunīgi. Piemēram, britu žurnāls "The Economist" Saeimā ar 8 deputātu mandātiem iekļuvušo nacionālo apvienību nosauca par ultranacionālistiem, norāda "Vienotības" pārstāvis.

Pabriks atzina, ka viens no riskiem, no kā baidās koalīcijas veidošanas sarunu dalībnieki, ir tāds, ka, ļaujot valdībā strādāt VL, "dodam iespēju kritiskās situācijās Krievijas kritiku par Latviju vai Baltiju padarīt ļoti ietekmīgu Rietumos", kas varētu traucēt arī iegūt Latvijas ārpolitikai atbalstu. Pabriks atgādināja, ka, ultralabējām partijām nonākot parlamentā, Eiropas sabiedrība un mediju uz to parasti asi reaģē, kā piemērus minot Jērgu Haideru Austrijā un Žanu Lepenu Francijā.

Pabriks arī klāstīja, ka vairums starptautisko mediji Latvijai veltīja atzinīgus vārdus par vēlēšanu rezultātiem. Savukārt "The New York Times", kas pirms vēlēšanām pretrunīgi vērtētā rakstā Latviju nosauca par niecīgu valstiņu, pēc Pabrika domām, "labi saprata, ka pieļāva kļūdu", jo daudzi citi pasaules mediji to kritizēja par paviršo rakstu.

Pabriks arī atzina, ka Latvijai "būtu jāparāda, ka spējam samazināt Latvijas politikā dažu ļoti bagātu cilvēku ietekmi uz politiku". Viņš sacīja, ka signāli par to Latvijai no starptautiskās sadarbības nāk jau desmit gadus, un rādītājs ir tas, kā uz šo problēmu skatās ārvalstu prese.

Pabriks uzskata, ka šo ietekmīgo cilvēku vārdus "zina visa pasaule, arī tas pats "The Economist"", Pabriks pats nosauca, ka tie ir Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers (PLL), Tautas partijas līderis Andris Šķēle (tagad PLL) un Ventspils mērs un koalīcijas pārstāves Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) sadarbības partijas "Latvijai un Ventspilij" līderis Aivars Lembergs.

Pabriks gan atzina, ka "Vienotība" nevar "uztaisīt valdību bez partijām, kas iekļuvušas Saeimā", tāpēc viņš neredzu iespēju, kā varētu iztikt bez ZZS valdībā. Uz žurnālista vaicāto, vai tas nozīmē "paciest Lembergu, lai tiktu vaļā no Šķēles un Šlesera", Pabriks atzina, ka neredz citu iespēju.

Pabriks arī uzsvēra, ka viņa personīgais viedoklis ir, ka ar vēlēšanās otro labāko rezultātu ieguvušo "Saskaņas centru" (SC) valdībai būtu cieši jāsadarbojas, jo SC guvis lielu vēlētāju atbalstu un par to balsoja arī daudzi latvieši. SC sapratis, ka tā politika, ko šī spēka pārstāvji īstenoja 90.gados, vairs nav akceptējama, uzskata Pabriks.

Viņš neslēpa, ka pārstāv tos "Vienotības" politiķus, kas vairāk baidās no tā, kas notiks, ja SC paliks opozīcijā. "Ja SC paliks ārpusē, tad tas meklēs veidus, kā nonākt šai koalīcijā," sacīja Pabriks. Viņš uzskata, ka "Vienotīobas" vēlētāji ir norādījuši sarkanās līnijas attiecībā uz SC, un tas galvenokārt ir valodas jautājums. "Mūsu vēlētāji negribēt redzēt SC pārstāvjus Ārlietu , Aizsardzības un Izglītības un zinātnes ministriju vadībā," vērtēja Pabriks.

Viņš atzina, ka debates par iespējamajiem koalīcijas partneriem neesot vieglas, jo tas nav vienkāršs jautājums. "Dažiem var nepatikt, ko es paužu par vienu vai otru politisko spēku, bet labāk ir runāt atklāti," sacīja Pabriks.

Jau ziņots, ka saskaņā ar provizoriskajiem 10.Saeimas vēlēšanu rezultātiem tajās uzvarēja apvienība "Vienotība", kas ieguva 33 deputātu vietas, SC ieguva 29 deputāta mandātus, ZZS – 22, VL-TB/LNNK – astoņas un arī PLL – astoņas deputāta vietas.

"Vienotības" premjera amata kandidāts, pašreizējais valdības vadītājs Dombrovskis (JL) jau sācis sarunas par nākamo Ministru kabinetu ar iepriekšējiem koalīcijas partneriem – ZZS un VL-TB/LNNK, taču pieļāva arī kādu sadarbības formu ar līdz šim opozīcijā esošo SC. Pret tās iesaistīšanu valdībā gan uzreiz iebilda nacionālā apvienība. Sarunas par valdības veidošanu vēl turpinās.