Augstākās tiesas Senāts šodien atstāja spēkā spriedumu, ar kuru no Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas, par labu tās bijušajam pacientam Mārim Dzelzskalnam, piedzīts 2201 lats par kaitējumu, kas radies, laikus nesaņemot informāciju par asinīs atrasto vīrushepatīta C infekciju.
Kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas Dzelzskalnam daļēji labvēlīgo spriedumu Senātā iesniedza Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīca. Senāts apgabaltiesas spriedumu nemainīja. Senāta spriedums nav pārsūdzams.

Dzelzskalns tiesas ceļā no Klīniskās universitātes slimnīcas un Iekšlietu ministrijas poliklīnikas prasīja piedzīt 30 000 latu. Tiesa viņa prasību 2007.gada 26.jūnijā daļēji apmierināja un piedzina 2201 latu, ko slimnīca arī samaksāja, jo apelācijas instances tiesas spriedums stājās spēkā tā pasludināšanas brīdī 26.jūnijā.

Pēc apgabaltiesas sprieduma pasludināšanas Dzelzskalns sacīja, ka viņš ar to ir apmierināts, lai gan prasītā summa samazināta līdz minimumam, taču tiesas lēmums pierāda, ka arī asinsdonoram ir tiesības cīnīties par savu taisnību. Viņš sacīja, ka spriedums ir precedents, kas liks pacientiem rūpīgāk pētīt savu analīžu rezultātus un ārstniecības iestādēm izturēties atbildīgāk pret tām.

Rīgas apgabaltiesa lietu skatījusi vairākkārt. Divas reizes - 2005.gada 2.novembrī un 2006.gada 23.augustā - Dzelzskalnam nelabvēlīgos Rīgas apgabaltiesas spriedumus atcēlis Augstākās tiesas Senāts, kas licis prasību apgabaltiesai skatīt atkārtoti. 2006.gada oktobrī procesa dalībnieki lietā pieļāva iespēju panākt izlīgumu.

Dzelzskalns lūdza no Stradiņa slimnīcas un IeM poliklīnikas piedzīt 15 000 latu ārstēšanās izdevumus un tikpat lielu summu kā neiegūto peļņu.

Vīrietis 1998.gada janvārī nodeva asinis Stradiņa slimnīcā, un tajās konstatēts vīrushepatīts C, bet viņš par infekciju netika informēts. Par hepatītu Dzelzskalns uzzinājis tikai 2002.gadā, kad ārstējies no citas slimības.

Cietušais norādīja, ka viņš pats par asins analīžu rezultātiem neinteresējās, jo tobrīd strādāja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, tāpēc ik gadu veica ikgadējās veselības pārbaudes IeM poliklīnikā. Veselības pārbaužu atzinumi apstiprināja, ka pacients ir vesels.

Dzelzskalns savulaik uzsvēra, ka viņš netika laikus informēts par slimību, tādā veidā novēloti sāktā vīrushepatīta ārstēšana ar interferonu nav devusi pozitīvus rezultātus, savukārt ārstēšanās kurss ar citiem medikamentiem izmaksā 15 000 latu.

Stradiņa slimnīca prasību neatzina un argumentēja, ka izpildījusi savu pienākumu un par infekciju informējusi atbildīgo dienestu, bet IeM poliklīnikas pārstāvji skaidroja, ka IeM ikgadējās veselības pārbaudēs nav iespējams atklāt šā vīrusa esamību.

Iepriekš Dzelzskalna prasību noraidīja Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa.

Paralēli tiesvedība saistībā ar šo situāciju norisinās arī administratīvā procesa kārtībā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!