Ģimenes ārsti gripu konstatējuši četriem pacientiem, līdz ar to Latvijā ar gripu slimo vidēji 3,8 cilvēki uz 100 000 iedzīvotāju. Savukārt gada otrajā nedēļā ar gripu slimoja vidēji trīs pacienti uz 100 000 iedzīvotāju.
Vēl pagājušajā nedēļā LIC laboratorijā tika apstiprināti deviņi gripas gadījumi, tātad kopumā no sezonas sākuma ir reģistrēts 31 laboratoriski apstiprināts gripas gadījums, no kuriem 28 bija A tipa gripas vīrusi, bet trīs - B tipa vīrusi.
Tāpat pagājušajā nedēļā seši pacienti ar aizdomām par gripu tika hospitalizēti, tostarp vienam pacientam tika konstatēta gripas izraisīta pneimonija.
Nikiforova norādīja, ka tuvākajās nedēļās gripas izplatība turpinās pieaugt un epidemioloģisko slieksni - 100 saslimušo uz 100 000 iedzīvotāju - varētu sasniegt pēc vairākām nedēļām, februārī.
Arī citās Eiropas reģiona valstīs gripas izplatība pakāpeniski turpina pieaugt, un vislielākā saslimstība ar gripu starp Eiropas valstīm ir Itālijā.
Tāpat pagājušajā nedēļā par 11% pieaugusi saslimstība ar akūtām augšējo elpceļu infekcijām. Saslimstība pieaugusi gandrīz visās monitoringā iesaistītajās pilsētās, izņemot Daugavpili un Jēkabpili.
Gripas simptomi ir drebuļi un strauja ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, stipras galvas sāpes, muskuļu un locītavu sāpes, sāpes acu ābolos, kasīšanās sajūta rīklē, sauss, kairinošs klepus, sāpes aiz krūšu kaula un izteikts nespēks.
Cilvēkam ir nekavējoties jāsazinās ar ģimenes ārstu, ja viņam parādās gripas simptomi, un jāpaliek mājās. Slimnieku mājās izolē atsevišķā istabā, un regulāri vēdina telpas, slimniekam jālieto atsevišķi trauki un higiēnas piederumi.
No elpceļu infekcijām un gripas iespējams izvairīties, ievērojot speciālistu konsultācijas un padomus, kā arī personīgo higiēnu, tostarp roku mazgāšanu, elpceļu higiēnu. Ir jācenšas izvairīties no kontakta ar vīrusu infekcijas slimniekiem. Un arī pašam saslimušajam jāapzinās, ka, neizārstējies un neievērojot piesardzības pasākumus, viņš var apdraudēt visu apkārtējo veselību.
Tāpat arī ieteicams pēc iespējas vairāk uzturā lietot šķidrumu - zāļu tējas, svaigas augļu un dārzeņu sulas, arī skābpiena produktus (kefīru, paniņas, biezpienu), jo tie satur mikroorganismus, kas stimulē cilvēka imūnsistēmu, jācenšas lietot vitamīniem bagāts uzturs, arī pastaigas svaigā gaisā palīdzēs uzturēt stiprāku imunitāti, norāda speciālisti.
LIC speciālisti atgādina, ka pret gripu jāpotējas katru gadu no jauna, jo katru gadu izplatās cita veida gripas vīrusi un pret tiem saskaņā ar PVO prognozēm tiek izstrādāta sezonai aktuāla vakcīna. Vakcinēties nepieciešams sezonā vienu reizi, imunitāte izveidojas pēc desmit līdz 14 dienām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
