Pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā atzīst par atbilstošu Satversmei
Foto: Shutterstock

Grozījumi Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz pakāpenisku pāreju uz mācībām valsts valodā, atbilst Satversmei.

Otrdien, 23. aprīlī, Satversmes tiesa (ST) pieņēmusi spriedumu lietā "Par 2018. gada 22. marta likuma "Grozījumi Izglītības likumā" 1. panta 1. daļas, 2. daļas vārdu "pirmsskolas izglītības un pamatizglītības pakāpē, ievērojot šā likuma 41. panta noteikumus", 3. panta 1. daļas vārda "pamatizglītības" un 2018. gada 22. marta likuma "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā" 2. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta 2. teikumam, 112. pantam un 114. pantam".

Izglītības likuma 9. panta 1. daļā noteikts, ka valsts, pašvaldību un valsts augstskolu izglītības iestādēs izglītību iegūst valsts valodā. Pieņemot apstrīdētās normas, likumdevējs attiecinājis vispārīgo noteikumu par izglītības ieguvi latviešu valodā uz privātajām izglītības iestādēm pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē. Izglītības iestādēs, kuras īsteno mazākumtautību izglītības programmas, vidējās izglītības pakāpē attiecinājis vispārīgo noteikumu par izglītības ieguvi latviešu valodā, savukārt izglītības iestādēs, kuras īsteno mazākumtautību izglītības programmas, pamatizglītības pakāpē samazinājis mazākumtautību valodu lietojuma proporciju mācību satura apguvē – ne mazāk kā 80% pamatskolā un ne mazāk kā 50% sākumskolā.

Tiesas sēdē pieteikuma iesniedzējs sniedza juridiskus argumentus arī par Izglītības likuma 41. panta 1. 1 un 1. 2 daļas iespējamo neatbilstību Satversmes 91. panta 2. teikumam, 112. pantam un 114. pantam. Izglītības likuma 41. panta papildināšanu ar 1. 1 un 1. 2 daļu noteic 2018. gada 22. marta likuma grozījumu 3. panta 2. daļa. Minētās normas nosaka valsts valodas un mazākumtautības valodas lietojuma proporciju mācību satura apguvē pamatizglītības pakāpē. Tādējādi tās cieši saistītas ar apstrīdētajām normām.

Lai sekmētu lietas vispusīgu un objektīvu izskatīšanu, ST nolēma vērtēt arī likuma "Grozījumi Izglītības likumā" 3. panta 2. daļas atbilstību Satversmes 91. panta 2. teikumam, 112. pantam un 114. pantam.

Satversmes 91. panta 2. teikums nosaka, ka cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas. Satversmes 112. pants paredz, ka ikvienam ir tiesības uz izglītību, un valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību, kā arī to, ka pamatizglītība ir obligāta.

Savukārt Satversmes 114. pants noteic: "Personām, kuras pieder pie mazākumtautībām, ir tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību."

Llieta ierosināta pēc "Saskaņas" 12.Saeimas frakcijas deputātu Borisa Cileviča, Igora Pimenova, Ivana Ribakova, Jāņa Tutina, Artūra Rubika, Sergeja Potapkina, Ivara Zariņa, Romana Miloslavska, Jeļenas Lazarevas, Jūlijas Stepaņenko, Andra Morozova, Jāņa Urbanoviča, Raimonda Rubika, Vladimira Nikonova, Jāņa Ādamsona, Vitālija Orlova, Mihaila Zemļinska, Igora Zujeva, Sergeja Mirska un Sergeja Dolgopolova iesnieguma.

Iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētās normas neatbilst Satversmes 112. pantam, kas uzliek valstij pienākumu nodrošināt izglītības pieņemamību tās adresātiem. Pieteikuma iesniedzējs uzsver, ka likumdevējam, izvēloties izglītības politikas īstenošanas līdzekļus, esot jāpanāk iespējami taisnīgs līdzsvars starp dažādu sabiedrības locekļu interesēm. Tāpat esot nodrošināma arī līdzdalības tiesību ievērošana lēmumu pieņemšanā.

Iesniedzēju ieskatā apstrīdētās normas neatbilstot arī Satversmes 91. panta 2. teikumā ietvertajam diskriminācijas aizlieguma principam, kas nepieļaujot pie mazākumtautībām piederošu personu diskrimināciju uz valodas pamata.

Apstrīdētās normas neatbilstot arī Satversmes 114. pantam, jo mazākumtautību valodu lietošanas samazinājums atņemot izglītojamiem būtisku nacionālās identitātes saglabāšanas un attīstīšanas priekšnosacījumu, uzskata iesniedzēji.

ST secinājusi, ka lietā viena no apstrīdētajām normām ir 2018. gada 22. marta likuma "Grozījumi Izglītības likumā" 1. panta 1. daļa. Tā uz privātajām izglītības iestādēm attiecina noteikumu par izglītības ieguvi valsts valodā pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē. Līdz šīs apstrīdētās normas pieņemšanai šis noteikums uz privātajām izglītības iestādēm netika attiecināts.
ST sagatavošanas procesā jau ir vairākas lietas, kur apstrīdēta minētās normas atbilstība Satversmei. Ievērojot lietderības principu, ST uzskatīja, ka 2018. gada 22. marta likuma "Grozījumi Izglītības likumā" 1. panta 1. daļas atbilstība Satversmes 91. panta 2. teikumam, 112. pantam un 114. pantam ir vērtējama, izskatot lietu par izglītības ieguves valodu.

Attiecībā uz Satversmes 112. pantu ST neguva apstiprinājumu tam, ka apstrīdētās normas skartu tiesības uz izglītību. Līdz ar to tiesvedība lietā daļā par apstrīdēto normu atbilstību Satversmei izbeigta.

Savukārt, pārbaudot apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 91. panta 2. teikumam, ST nevienā no pieteikuma iesniedzēja minētajiem aspektiem nekonstatēja grupas, kuras atrastos pēc noteiktas pazīmes salīdzināmos apstākļos. Tādējādi izskatāmās lietas apstākļos netika konstatēta diskriminējoša attieksme un apstrīdētās normas tika atzītas par atbilstošām Satversmes 91. panta 2. teikumam.

ST atzina, ka valstij ir arī pienākums radīt priekšnoteikumus mazākumtautību līdzdalībai demokrātiskai sabiedrībai raksturīgā diskursā. Tomēr vienlaikus mazākumtautībām būtu jāizrāda iniciatīva piedalīties šajā diskursā valsts valodā. ST atzina, ka ikvienai personai, kura pastāvīgi dzīvo Latvijā, ir jāprot šīs valsts valoda, turklāt tādā līmenī, lai varētu pilnvērtīgi piedalīties demokrātiskās sabiedrības dzīvē. Sabiedrības locekļi, kas izprot un ciena vērtības, uz kurām balstīta Satversme, ir demokrātiskas tiesiskas valsts pastāvēšanas priekšnoteikums, secinājusi ST.

Demokrātiskas sabiedrības kopējās bagātināšanās princips ir jāievēro arī izglītības jomā. Proti, valstij ir jāatbalsta mazākumtautību savdabības saglabāšana un attīstība vienotas izglītības sistēmas ietvaros, veicinot kopējas demokrātiskas sabiedrības identitātes veidošanos, nevis – pretstatot mazākumtautību tiesības kopējām sabiedrības interesēm. Valsts pienākums ir nodrošināt iespējas valsts un pašvaldību skolās iegūt tādu izglītību, kas nostiprina demokrātiskas sabiedrības kopējo identitāti, secinājusi konstitucionālā tiesa.

Tāpat demokrātiskas tiesiskas valsts pienākums ir nodrošināt katra cilvēka tiesību ievērošanu un radīt harmonisku ietvaru brīvas, izglītotas personības attīstībai. Satversmes 114. pantā ietvertās tiesības ir tikai viens no šā ietvara elementiem, kas jālīdzsvaro ar kopējām sabiedrības vērtībām. ST neguva apstiprinājumu iesniedzēja uzskatam, ka apstrīdētās normas liegtu mazākumtautību tiesību īstenošanu.

Līdz ar to ST nosprieda 2018. gada 22. marta likuma "Grozījumi Izglītības likumā" 1. panta 1. daļas atbilstību Satversmes 91. panta 2. teikumam, 112. pantam un 114. pantam skatīt lietas par izglītības ieguves valodu ietvaros. Tāpat ST nolēma izbeigt lietu daļā par šo pašu likuma grozījumu 1. panta 2. daļas, 3. panta 1. un 2. daļas un "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā" 2. panta atbilstību Satversmes 112. pantam.

ST lēma atzīt 2018. gada 22. marta likuma "Grozījumi Izglītības likumā" 1. panta 2. daļu, 3. panta 1. un 2. daļu un 2018. gada 22. marta likuma "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā" 2. pantu par atbilstošu Satversmes 91. panta 2. teikumam, kā arī par atbilstošu Satversmes 114. pantam.

ST spriedums ir galīgs un nepārsūdzams un stājies spēkā tā pasludināšanas brīdī. Spriedums tiks publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" likumā noteiktajā termiņā.

Saeima 2018. gada martā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz ar 2019./2020. mācību gadu mazākumtautību izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā vidusskolu posmā.

Pirmsskolā, sākot no piecu gadu vecuma, 2018./2019.mācību gadā tiks sākta jauno izglītības vadlīniju ieviešana, kas paredz būtiski palielināt latviešu valodas lomu mācīšanās procesā, nodrošinot mazākumtautību bērnu sekmīgu integrāciju sākumskolā.

Pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā plānots sākt 2019./2020. mācību gadā - tad ir paredzēts sākt pāreju no esošajiem pieciem mazākumtautību izglītības modeļiem uz jauniem trim mazākumtautību izglītības modeļiem pamatizglītībā. Šajā pašā gadā tiks sākta secīga pāreja uz jaunu bilingvālās izglītības modeli 7.-9.klasēs, paredzot, ka ne mazāk kā 80% no mācību satura tiek mācīti valsts valodā, ieskaitot svešvalodas. Tāpat 2019./2020.mācību gadā valsts pārbaudījumi 9.klasēm notiks tikai latviešu valodā.

No 2020./2021.mācību gada vispārējās izglītības iestādēs 10. un 11.klasē visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks pasniegti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).

Gadu vēlāk - no 2021./2022. mācību gada visā vidusskolas posmā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks mācīti latviešu valodā, tāpat saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).

Source

www.DELFI.lv

Tags

Izglītība Satversmes tiesa
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form