Paliatīvās aprūpes uzlabošanai plāno ieviest mobilo aprūpes komandu pieaugušajiem
Foto: Shutterstock

Lai uzlabotu paliatīvās aprūpes pakalpojumus Latvijā, turpmākajos gados Veselības ministrija (VM) kopā ar Labklājības ministriju (LM) plāno īstenot vairākus pasākumus, tostarp izveidot mobilo paliatīvās aprūpes komandu pieaugušajiem, portālu "Delfi" informēja VM pārstāve Anna Strapcāne.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

VM uzsvēra, ka tas uzlabos pakalpojumu pieejamību visā Latvijā, kompleksi nodrošinot gan veselības aprūpes pakalpojumus, gan psihosociālu atbalstu.

Šobrīd pieaug un nākotnē ievērojami palielināsies to cilvēku skaits, kuriem būs nepieciešama paliatīvā aprūpe, uzsvēra ministrijā. To ietekmē iedzīvotāju novecošanās, onkoloģisko un citu slimību pieaugums, kā arī diagnostikas un ārstēšanas iespēju straujā attīstība, kas dod iespēju pagarināt cilvēku dzīves ilgumu. Līdz ar to šobrīd ir ļoti būtiski uzlabot paliatīvās aprūpes pakalpojumus, norādīja Strapcāne.

Ministriju mērķis ir radīt visaptverošu, uz cilvēku centrētu paliatīvo aprūpi. Tas nozīmētu savlaicīgus, kvalitatīvus un izmaksu ziņā cilvēkiem pieejamus pakalpojumus, tai skaitā psihoemocionālo atbalstu dzīves nogalē gan cilvēkam, gan viņa ģimenei, akcentēja Strapcāne.

Apzinot esošo situāciju, secināts, ka jāpilnveido ir vairāki aspekti. Diemžēl šobrīd valsts apmaksāto paliatīvās aprūpes pakalpojumu apmērs pieaugušajiem un bērniem ir nevienlīdzīgs. Tāpat atšķiras iespējas saņemt šos pakalpojumus Rīgā un reģionos dzīvojošajiem cilvēkiem. Vienlaikus arī speciālistu skaits ilgstoši ir nepietiekams un esošie veselības aprūpes apmaksas tarifi neatbilst šī brīža faktiskajām izmaksām. Tāpat arī cilvēkiem trūkst informācijas par paliatīvās aprūpes saņemšanas iespējām.

Kādi risinājumi plānoti

Kā norādīja Strapcāne, lai šīs problēmas risinātu, turpmākajos gados darbs notiks vairākos virzienos. Lai nodrošinātu vienlīdzīgus paliatīvās aprūpes pakalpojumus visā Latvijā gan pieaugušajiem, gan bērniem, plānots izveidot mobilo paliatīvās aprūpes komandu. Komandu veidotu dažādu jomu speciālisti – ārsti, medicīnas māsas, kapelāni, sociālie darbinieki, psihologi un psihoterapeiti. Mērķis būtu nodrošināt atbalstu pacientam un viņa ģimenei visu diennakti, gan dodoties pie pacienta uz mājām, gan īstenojot attālinātās konsultācijas, gan sniedzot pakalpojumu ambulatori. Šāda komanda darbu pilotprojektā varētu uzsākt nākošā gada laikā, sākotnēji pakalpojumus nodrošinot vismaz vienu gadu noteiktā reģionā. Finansējums būs pieejams no ES fondu līdzekļiem.

Lai atvieglotu pacientu ikdienu, plānots, ka uz vairākām ģimenes ārstu praksēm būs speciāli piesaistīts koordinators. Šie cilvēki pārzinātu paliatīvās aprūpes iespējas veselības aprūpes sistēmā, tai skaitā palīdzētu organizēt valsts kompensējamo medikamentu, izmeklējumu un citu pakalpojumu saņemšanu, pārzinātu arī sociālos pakalpojumus – palīdzētu koordinēt tehnisko palīglīdzekļu, psihosociālā atbalsta saņemšanu, un konkrētajā pašvaldībā pieejamo atbalstu, skaidroja Strapcāne.

Viņi spētu atbildēt arī uz pacientu un viņa ģimenes locekļu jautājumiem un atbilstošā brīdī piedāvāt nepieciešamos pakalpojumus. Arī pacienta dzīvesvietā paliatīvo aprūpi organizētu koordinators, kurš apsekotu pacienta vajadzības un iesaistītos problēmu risināšanā. Šādu sistēmu pilotprojektā plānots ieviest līdz 2022. gadam.

VM ieskatā šobrīd būtiski ir arī pārskatīti paliatīvās aprūpes pakalpojumu apmaksas tarifus gan stacionārajiem, gan ambulatorajiem pakalpojumiem, jo esošie tarifi nesedz faktiskās izmaksas. Savukārt, lai piesaistītu jaunus, zinošus paliatīvās aprūpes speciālistus, kā arī lai uzlabotu paliatīvajā aprūpē strādājošo darba apstākļus, iecerēts nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu un atbalstu, ņemot vērā darba specifiku un lielo izdegšanas risku. Vienlaikus paredzēts uzlabot ārstniecības personu zināšanas paliatīvās aprūpes jautājumos, pārskatot medicīnas studiju programmas.

Veselības ministrija arī turpinās darbu, lai uzlabotu ilgstoši kopjamo paliatīvās aprūpes pacientu aprūpi. Nākotnē plānots attīstīt hospisa un "atelpas brīža" pakalpojumus speciāli izveidotā vidē ar speciālistu pieejamību 24/7 režīmā, uzsvēra ministrijā.

Ar jēdzienu "hospisa aprūpe" saprot visaptverošas palīdzības sniegšanu pacientiem ar neizārstējamām slimībām pēdējos dzīves mēnešos. Savukārt "atelpas brīža" pakalpojumi nepieciešami, lai atslogotu ģimeni un piederīgos no smagās, atbildību un lielu spēku prasošās aprūpes pienākumu veikšanas. Šajā jomā Latvijai ir iespēja adaptēt kādu Eiropā esošu paliatīvās aprūpes modeli. Plānots, ka šim mērķim būs pieejams Eiropas fondu finansējums.

Vairāki uzlabojumi gaidāmi arī sociālajā jomā, iesaistoties LM, piemēram, plānots nodrošināt psihoemocionālo atbalstu pieaugušajiem paliatīvās aprūpes pacientiem un viņu ģimenēm.

Tāpat tiks vērtēta iespēja samazināt gaidīšanas rindu, lai saņemtu tehniskos palīglīdzekļus, un LM izskatīs iespēju nodrošināt jaunu īpašas kopšanas pabalstu paliatīvās aprūpes pacientiem, kā arī paredzēs atvieglojumus strādājošam, kas personīgi aprūpē vai atbalsta personu, kurai noteikts, ka nepieciešama būtiska aprūpe vai atbalsts.

Ceturtdien, 10. decembrī, valdība izskatīja konceptuālo ziņojumu "Par situāciju paliatīvajā aprūpē Latvijā un nepieciešamajām izmaiņām paliatīvās aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā."

Kopumā šo un citu mērķu īstenošanai papildus nepieciešamais finansējums 2022. gadā – 18 miljoni eiro, 2023. gadā – 18 miljoni eiro un 2024. gadā un turpmāk ik gadu – 20 miljoni eiro.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Paliatīvā aprūpe Labklājības ministrija Veselības ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form