Palikt Latvijā vai bēgt – dažādu nozaru pārstāvji atklāj, kā rīkotos X stundā

X stunda – tā diplomātiski dēvē brīdi, kad sākas ārkārtas situācija. Tas var būt arī militārs uzbrukums. Kā secināja "Delfi", Krievijas sāktais karš Ukrainā jau kopš 2014. gada arī Latvijas iedzīvotājiem licis "iedīgļus" domām par to, kas notiktu, ja karš izceltos arī Latvijā. Ar tām izvērsti dalīties gan piekrīt retais.

Kāpēc jautājums – kā rīkotos, ja Latvijā sāktos karš? – ir nepatīkams, taču būtisks dienaskārtībā? Cik gatavs šādai "laikrāža" stundai maz var būt? Kā iespējamā kara gadījumā Latvijā plāno rīkoties pazīstami dažādu nozaru pārstāvji? Visbeidzot – vai par to ir jādomā "avansā", kamēr reālu draudu nav? Uz šiem jautājumiem atbildes meklē portāls "Delfi".

Pirmajās frontes līnijās

Šī raksta tapšanas laikā viens "Delfi" intervējamais – epidemiologs Ņikita Trojanskis – savu atbildi uz jautājumu, kā rīkotos, ja Latvijā sāktos karadarbība, sniedza ar, viņaprāt, ļoti būtisku ievadu. "Man ir neērti uz šādu jautājumu atbildēt, jo es saprotu, ka lielākā daļa cilvēku, manuprāt, par sevi grib domāt, ka viņi būs tie, kas cīnīsies pirmajās frontes līnijās. Un man arī būtu kauns prātā pat apsvērt citu variantu," viņš iesāk sarunu. No otras puses, viņš apzinās, ka, noliekot parastu cilvēku nestandarta situācijā, nevar zināt, kā viņš vai viņa rīkotos. "Piemēram, granāta pēkšņi iekrīt cilvēku pūlī. Un šādā ekstraordinārā situācijā kāds cilvēks no viņa individuālās perspektīvas rīkojas neracionāli, apguļoties uz granātas un izglābjot visus pārējos. Un – vai mēs zinām, ka tā bija apzināta varonības izpausme?" ar piemēru paskaidro epidemiologs.