Par 2012.gada putnu izvēlēts jūras ērglis
Foto: Latvijas Ornitoloģijas biedrība

Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) par nākošā gada putnu ir izvēlējusies jūras ērgli (Haliaeetus albicilla), informē biedrība.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ar akcijas palīdzību LOB cer uzzināt vairāk par šīs plēsīgo putnu sugas izplatību Latvijā, tādēļ aicina dabas draugus ziņot par atrastām jūras ērgļu ligzdām portālā Dabasdati.lv, jo tikai laicīgi atklātām ligzdošanas vietām ir iespējams nodrošināt atbilstošu aizsardzību.

Jūras ērglis ir lielākais Latvijā ligzdojošais plēsīgais putns. Pieaugušiem ērgļiem raksturīgs gaiši brūns spalvu tērps un balta aste, savukārt jaunie putni līdz piecu gadu vecumam nomaina vairākus brūni raibus spalvu tērpus.

Jūras ērgļu skaits Latvijā pēdējo simts gadu laikā ir piedzīvojis lielas pārmaiņas. Vēl pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados jūras ērglis kā ligzdotājs Latvijā bija izzudis, bet kopš septiņdesmito gadu sākuma, kad atkal atrasta apdzīvota ligzda, putnu skaits, pateicoties stingrajiem aizsardzības pasākumiem, ir audzis.

Šobrīd Latvijā ligzdo gandrīz simts jūras ērgļu pāru, un līdz ar to 2012. gada putnu var uzskatīt par vienu no nedaudzajiem putnu aizsardzības veiksmes stāstiem.

"Līdz šim "Gada putna" godā nonākušas galvenokārt retas un apdraudētas sugas, tādēļ jūras ērgli var uzskatīt par patīkamu izņēmumu – pateicoties lauksaimniecības pesticīda DDT lietošanas aizliegumam, ligzdošanas vietu aizsardzībai un pašu putnu vajāšanas pārtraukšanai, visā Eiropā ir panākta būtiska šīs sugas stāvokļa uzlabošanās," norāda LOB valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus. "Tomēr tas mums nedod pamatu ieslīgt pašapmierinātībā – ērgļu ligzdošanai joprojām ir nepieciešami veci koki, tādēļ gan meža apsaimniekotāju, gan dabas sargu uzdevums ir parūpēties, lai šādi koki mūsu mežos būtu atrodami arī nākotnē".

Jūras ērgļi Latvijā ligzdo mežos, galvenokārt pie dažādiem ar zivīm un ūdensputniem bagātiem ūdeņiem – ezeriem, zivju dīķiem, upēm, arī jūras piekrastē. Ligzdu ērgļi būvē lielu un resnu koku galotnes daļā, tajā parasti tiek izaudzināti viens līdz divi mazuļi, retos gadījumos – trīs. Jūras ērgļi pārtiek no zivīm, putniem, nelieliem zvēriem, ziemas laikā – arī no maitas. Atsevišķi pāri var specializēties uz noteiktu barības objektu grupu, piemēram, medīt galvenokārt baltos stārķus vai dzērves.

Projektā "Ērgļi pāri robežām" – šo Igaunijas–Latvijas programmas finansēto projektu īsteno Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar Igaunijas Ornitoloģijas biedrību - jau 2012. gada sākumā pie jūras ērgļu ligzdām Latvijā un Igaunijā plānots izvietot kameras, kas interneta tiešraidēs ļaus sekot līdzi ērgļu ģimenes dzīvei.

Gada putna akciju LOB rīko jau septiņpadsmito reizi. Iepriekš par gada putniem izvēlēti - grieze (1996), vakarlēpis (1997), zaļā vārna (1998), mazais ērglis (1999), ķīvīte (2000), ūpis (2001), lielais ķīris (2002), rubenis (2003), baltais stārķis (2004), ziemeļu gulbis (2005), lauka piekūns (2006), melnā dzilna (2007), melnais stārķis (2008), jūraskrauklis (2009), mednis (2010) un meža pūce (2011).

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form