Ceturtdien svinīgi parakstīts Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jeb "Gaismas pils" būvniecību, kas valstij izmaksās 114 miljonus latu, un paredz celtnieku peļņu aptuveni sešu miljonu latu apmērā.

Līgums paredz, ka Latvijas Nacionālo būvnieku apvienība bibliotēku uzcels līdz 2012.gada 18.novembrim, bet pēc tam divu gadu laikā veiks "garantijas remontu" par brīvu.

LNB izmaksas kopā ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) sasniegs 135 miljonus latu, bet būvdarbu pasūtītājs - aģentūra "Jaunie trīs brāļi" atzīts, ka līguma cena varētu mainīties inflācijas dēļ, taču tāmes ieaugums nevarēs pārsniegt 14%.

Kultūras ministre Helēna Demakova pauž gandarījumu par līguma parakstīšanu, kas, viņasprāt, ir dāvana Latvijai brīvvalsts 90 gadu jubilejā.

"Šodien parakstītais līgums par Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecību iezīmē jaunu posmu projekta attīstībā. No dzejniekiem un politiķiem stafeti pārņem celtnieki, kuriem jānodrošina likumā nostiprinātais uzdevums - 2012.gadā "Gaismas pilij" ir jāuzņem pirmie lasītāji. Lai cik pragmatiski nebūtu nākamie soļi, kuru galvenais mērķis ir zināšanās sakņota sabiedrība, tomēr nedrīkst no redzesloka pazaudēt Nacionālās bibliotēkas simbolisko nozīmi. Šodien mēs nesakām kā savulaik dzejnieks Ruģēns: "Kad atnāks latviešiem tie laiki, ko citas tautas tagad redz?" Mēs, pašapziņas pilni, paši šos laikus veidojam," pauž ministre.

"Ja latvieši kaut ko nosauc vārdā, tad šis vārds parasti ir metafora. Varbūt tāpēc Gunara Birkerta "Gaismas pils" arhitektūra, kurai piedēvē ģenialitātes iezīmes, ir aizkustinājusi tik daudzus latviešu kultūras cilvēkus - no Jāņa Stradiņa līdz Alvim Hermanim, no Noras Ikstenas līdz Jānim Dripem," norāda ministre.

Pērc ministres domām, "Gaismas pils" būs visa latviskā jaunais un lielais centrs. Starp Dainu skapja mūžīgu saglabāšanu bibliotēkas korē un modernajām tehnoloģijām, kas būs pieejamas bibliotēkas lasītājiem, nav pretrunas. Pretrunas nav arī starp grāmatām un datoriem vai internetu. "Vienīgā neatrisināmā pretruna pastāv starp tiem, kuri uzskata, ka latviešiem nav tiesību uz savu valsti, bibliotēku vai universitāti, un latviešiem, kuriem šī ir pirmā iespēja mūsu nācijas pastāvēšanas vēsturē uzcelt savu "Gaismas pili"!
Bibliotēkas celtniecība notiks divos posmos - līdz 2009. gada septembrim tiks izbūvēts ēkas nulles cikls, bet 2011. gadā tiks pabeigts būvdarbu virszemes cikls. Vēl aptuveni gads būs nepieciešams, lai Latvijas Nacionālā bibliotēka varētu pārcelties uz jaunajām telpām.

Līgums, kas regulē "Gaismas pils" būvniecību, paredz nodot no inženiertehniskā viedokļa pilnībā pabeigtu, pie siltumapgādes, ūdensapgādes, elektroapgādes, kanalizācijas un citām komunikācijām pieslēgta ēku, kurā Latvijas Nacionālā bibliotēka varēs strādāt un apkalpot apmeklētājus.

Valsts aģentūras "Jaunie "Trīs brāļi"' direktors Zigurds Magone norāda, ka "līdz parakstītam līgumam ar bibliotēkas būvniekiem aģentūra ir tikusi trīs gados un tas ir īss laiks tik vērienīga, kā arī no inženiertehnoloģiskā viedokļa sarežģīta projekta attīstīšanai līdz faktiskajai būvniecības stadijai. Pēc līguma parakstīšanas nākamais nozīmīgākais uzdevums būs saņemt būvatļauju bibliotēkas ēkas celtniecībai un mēs plānojam, ka strādnieki būvlaukumā savu darbu varēs sākt šovasar ap Jāņiem."

Savukārt "Nacionālās būvkompāniju apvienības" vadītājs Māris Saukāns pēc līguma parakstīšanas atzina, ka "Nacionālās bibliotēkas ēka būs viens no komplicētākajiem būvobjektiem neatkarīgās Latvijas laikā. Arī mums kā būvniekiem šis ir ļoti liels izaicinājums - saprotam, ka visa sabiedrība rūpīgi un neatlaidīgi sekos līdzi ikvienai stikla rūtij, kas tiks iebūvēta, tādēļ mums ir jābūt nevainojamiem savā darbā. Būvnieki šo darbu darīs ar gandarījumu, apzinoties, ka nozīmīga šī projekta vērtība ir arhitektūra un "Gaismas pils" būs Rīgas un Latvijas vizītkarte. Esmu pārliecināts, ka šī ēka atbildīs visiem priekšstatiem par modernu, 21. gadsimta bibliotēku."

Valsts aģentūra "Jaunie "Trīs brāļi"" ceturtdien parakstījusi līgumu arī ar uzņēmumu "Hill International", kas Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvdarbu līguma izpildes laikā nodrošinās autoruzraudzību un būvuzraudzību - proti, risinās tehniskos jautājumus, kā arī uzmērīs, novērtēs un saskaņos būvnieku izpildīto darbu apjomus un izmaksas, jo līguma izpildes gaitā apmaksa tiks veikta tikai par faktiski padarītiem darbiem. Autoruzraudzības un būvuzraudzības līgumu summa ir 4,4 miljoni latu.


Jau ziņots, ka saskaņā ar aģentūras "Jaunie Trīs brāļi" publiskoto LNB būvniecības tāmi, kopumā būvnieki iecerējuši gūt 5,2% jeb septiņus miljonus latu lielu peļņu. Savukārt aptuveni 30 miljoni latu jeb viena ceturtdaļa no tāmes kopsummas paredzēta darba algām. Šī gada valsts budžetā LNB celtniecībai paredzēti 6,97 miljoni latu, un, šim nolūkam var tikt izmantoti arī aģentūras "Jaunie Trīs brāļi" uzkrājumi. Par LNB būvniecībai nepieciešamajiem līdzekļiem turpmāk valdība lems, veidojot nākamā gada budžetu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!