Pārbaudīs Droiska iespējamos likumpārkāpumus

BNS rīcībā esošā informācija liecina, ka Juris Droiskis kopš 1995.gada strādā tēva vadītajā iestādē un pašlaik ir Starptautiskās daļas vadītājs. To, atbildot uz BNS rakstisku lūgumu, apstiprināja Satiksmes ministrijas Sakaru departaments, norādot, ka Droiska dēla darbību šajā amatā ministrija vērtējot pozitīvi, viņš esot labs un pieredzējis speciālists.

Savukārt "Latvijas pasts" uz BNS 19.aprīlī nosūtīto oficiālo informācijas pieprasījumu par Jura Droiska ieņemamo amatu un darbā pieņemšanas laiku līdz 23.maijam nebija sniedzis atbildi, lai gan likums paredz, ka atbilde jāsniedz divu nedēļu laikā.

Arī pasta personāldaļā BNS atteicās sniegt jebkādas ziņas šajā jautājumā, jo šo informāciju aizsargājot personas datu neaizskaramības likums.

"Latvijas pasta" ģenerāldirektora palīgs Edijs Šauers vēl pirms rakstiska lūguma sniegt ziņas par Jura Droiska darbību, atsaucoties uz Aivaru Droiski, BNS paskaidroja, ka esot tiesīgs informēt tikai par uzņēmuma darbību, nevis tā darbiniekiem. Savukārt 23.maijā viņš BNS sacīja, ka BNS vēstuli "neesot redzējis".

Sabiedrības par atklātību "Delna" vadītāja Inese Voika, komentējot situāciju, BNS pauda, ka "pēc klasiskās definīcijas Droiskis tēvs atrodas interešu konfliktā".

"Lai gan ir jāskatās, kādas tam visam ir sekas, var teikt, interešu konflikts ir situācija, kurā amatpersona mantiskās vai nemantiskās interesēs pieņem lēmumus attiecībā uz savu radinieku. Un šajā gadījumā tā tas ir," viņa teica.

Tāpat viņa norādīja, ka šāda situācija, ka lielas valsts iestādes vadītājs ir pieņēmis darbā savu dēlu, "met ēnu uz visu valsts iestādi un viņa rīcība prasās pēc sīkākas izpētes".

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Korupcijas novēršanas kontroles daļas (KNKD) vadītāja Anda Krastiņa BNS atzina, ka atbilstoši jaunajai pretkorupcijas likumdošanai šāda situācija valsts uzņēmumā nedrīkstētu būt. "Jaunais likums nepieļauj nekādu aizdomu ēnu," sacīja Krastiņa.

Savukārt, vērtējot situāciju no agrākā likuma viedokļa, Krastiņa atzina, ka par interešu konflikta situāciju varētu runāt gadījumā, ja Droiskis attiecībā uz savu dēlu būtu pieņēmis kādus acīmredzamu materiālu labumu sniedzošus lēmumus, piemēram, maksājis viņam lielas prēmijas vai arī pieņēmis darbā uzņēmumā, lai gan dēls neatbilst konkrētajam amatam noteiktajām prasībām.

Turklāt svarīgi arī, vai Juris Droiskis pieņemts darbā pirms vai pēc pretkorupcijas likuma spēkā stāšanās 1995.gada oktobrī, kā arī vai viņš pakļauts tieši savam tēvam vai arī pakļautība ir netieša, skaidroja Krastiņa. "Tas būtu jāpapēta," sacīja KNKD vadītāja, norādot, ka VID varētu veikt pārbaudi, ja kāds to lūgtu.

Krastiņa arī atzina, ka, iespējams, šajā situācijā pieļauts darba likumdošanas pārkāpums.

Tāpat Krastiņa pauda, ka Droiski nebūtu iespējams saukt pie atbildības, ja būtu pieļauti pārkāpumi, pieņemot viņa dēlu darbā, jo par pretkorupcijas likuma pārkāpumiem paredzēta administratīvā atbildība, pie kuras var saukt tikai gada laikā pēc pārkāpuma izdarīšanas.

Korupcijas novēršanas likums paredz, ka valsts amatpersonām, kuru skaitā ir arī valsts un pašvaldību uzņēmumu vadītāji, aizliegts "sagatavot un pieņemt lēmumus attiecībā uz saviem radiniekiem" vai arī lēmumus "par jautājumiem, kuru izlemšana ietekmē vai var ietekmēt amatpersonas.. radinieku materiālās intereses". Valsts amatpersona arī nedrīkst sagatavot vai slēgt līgumus, kuros tās radinieki ir materiāli ieinteresēti.

Savukārt Darba likumu kodekss, kas 1.jūnijā gan zaudēs spēku, paredz, ka valsts un pašvaldību uzņēmumos, iestādēs un organizācijās aizliegts strādāt kopā personām, kas savā starpā ir tuvi radinieki, ja viņi kopējā darbā tieši pakļauti viens otram vai tieši kontrolē viens otru. Šā noteikuma izņēmumus var noteikt tikai Ministru kabinets.

Par līdzīgu gadījumu 19.aprīlī rakstīja "Neatkarīgā Rīta Avīze". Proti, par Nacionālo bruņoto spēku štāba priekšnieka Kārļa Krēsliņa rīcību, kad tas darbā pieņēma savu dēlu Antonu Krēsliņu. Toreiz par notikušo interesi izrādījušas vairākas amatpersonas, atzīstot, ka tas ir interešu konflikts.