Paredz aizliegt naktīs tirgot alu

Alkoholu nedrīkstēs pārdot izglītības un ārstniecības iestāžu, policijas un karaspēka daļu telpās un teritorijās, tirgos, telpās, kurās nav tirdzniecības zāles vai tā ir mazāka par 20 kvadrātmetriem, no transporta līdzekļiem, kā arī daudzdzīvokļu ēkās, ja tirdzniecības vietai nav atsevišķas ieejas. Tomēr alus tirdzniecībai ir paredzēti daži atvieglojumi, piemēram, alu varēs pārdot tirgos, no transporta līdzekļiem un telpās, kurās nav tirdzniecības zāles.

Saskaņā ar jauno likumu alkoholiskos dzērienus nedrīkstēs piedāvāt izpārdošanās, tiem nedrīkstēs piemērot cenu pazeminājumu vai atlaides. Alkoholu nedrīkstēs piedāvāt kā dāvanu vai komplektā ar citām precēm.

Savukārt alkohola reklāmās vismaz 10% no reklāmas apjoma būs jāinformē par alkohola kaitīgo ietekmi. Reklāmās nedrīkstēs attēlot alkohola lietošanu, izmantot Latvijas valsts simboliku, iesaistīt par 25 gadiem jaunākus cilvēkus, kā arī norādīt uz alkohola ārstnieciskām, nomierinošām vai stimulējošām īpašībām. Reklāma būs aizliegta arī uz žurnālu un laikrakstu ārējām lapām. Turklāt alkohola lietošanu nedrīkstēs attēlot arī citu preču vai pakalpojumu reklāmās, ja vien to mērķis nebūs pretalkohola kampaņa.

Alkohola ražotāji arī nedrīkstēs sponsorēt bērnu izklaides un sporta pasākumus, ja informācijā par sponsorēšanu būs norādes uz kādu alkoholisko dzērienu vai alkohola lietošanu.

Likums arī paredz, ka norēķini par alkoholu starp vairumtirgotājiem un mazumtirgotājiem varēs notikt tikai bezskaidras naudas veidā un tiem varēs lietot tikai Valsts ieņēmumu dienestam deklarētus kontus bankās.

Paredzēts, ka likums stāsies spēkā 1.maijā, un līdz 1.decembrim būs jāpārreģistrē visas līdz šim izsniegtās alkohola mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības licences.

Savukārt alkohola eksportam un importam, ja tas notiks Eiropas Savienības ietvaros, atsevišķas licences vairs nevajadzēs.

Alus darītāji jau ir pauduši satraukumu par jauno alkohola aprites uzraudzības likumu, kurā alus ir pielīdzināts pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem, jo tas varot būtiski apdraudēt alus nozares tālāku attīstību. Piemēram, "Aldara" vadītājs Vitālijs Gavrilovs iepriekš teica, ka valsts, pieņemot šādu likumu, pēc būtības neizpildītu savus iepriekš deklarētos mērķus samazināt stipro alkoholisko dzērienu lietošanu.

Citu alkoholisko dzērienu ražotāji un tirgotāji sūdzas, ka alus ražotāji ir privileģētā stāvoklī. Piemēram, naktīs ir atļauts tirgot alu, bet sidru un kokteiļus, kuriem arī ir zemi alkohola procenti, pārdot nedrīkst.

Arī Narkoloģijas centra dati liecina, ka valstī strauji pieaug alkohola un it īpaši alus patēriņš. 2002.gadā, salīdzinot ar 2001.gadu, alus patēriņš pieaudzis par 23%, bet 2003.gada deviņos mēnešos - par 8%.

Jaunais alus aprites likums vēl būs jāskata Saeimā. Tur diskusijas par alus pielīdzināšanu pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem sākās jau, skatot grozījums līdzšinējā alkohola aprites likumā.