Pirmdien komisijas sēdē tās priekšsēdētājs Igors Pimenovs (SC) skaidroja, ka sākotnēji noteiktais komisijas darbības termiņš bija trīs mēneši, bet pagarinājumu Saeimai komisija var lūgt ne vēlāk kā pēdējā Saeimas sēdē pirms šī datuma – 24.maija, kas sanāk nākamceturtdien. Saeimas Juridiskajā birojā Pimenovam paskaidrots, ka Saeimas prezidijs šādu komisijas lēmumprojektu var iekļaut pirmdienas darba kārtībā, taču tam nepieciešams arī starpziņojums. Savukārt prezidijā visi dokumenti būtu jāsaņem jau piektdienas priekšpusdienā.
Līdz ar to komisija vienojās jau ceturtdien vērtēt starpziņojumu, kas gan būšot "īss un konceptuāls" – ko komisija jau paveikusi un ko iecerējusi nākotnē. Pimenovs pauda uzskatu, ka komisijai izdosies pārliecināt Saeimu: darbs ir uzsākts un tas jāturpina, jo atstāt to nepabeigtu nevajadzētu – "labi saimnieki tā nerīkojas".
Komisijas deputāti vienojās lūgt parlamentam pagarināt tās darbu vēl par deviņiem mēnešiem, jo viena no komisijas pieaicinātajiem konsultantiem – Finanšu policijas direktora vietniece Ļubova Švecova uzsvēra, ka finanšu noziegumu izmeklēšanā pusgads esot minimālais termiņš.
Pimenovs deputātus arī informēja, ka komisijas darbā līdzēs konsultanti – Švecova, zvērināts advokāts Juris Močuļskis un kādreizējais Privatizācijas aģentūras darbinieks Raimonds Ozols, kurš bijis valsts pilnvarnieks vairākos uzņēmumos. Savukārt kā ģenerālprokurora norīkotais prokurors komisijas darbā vēlāk piedalīsies Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras virsprokurore Elga Jonikāne.
Jau ziņots, ka priekšlikumu veidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju izteica SC, kuras deputāti iepriekš Satversmes tiesā apstrīdēja vairākas Kredītiestāžu likuma normas, kas regulē kredītiestādes pareju no vieniem īpašniekiem pie citiem. SC uzskata, ka šīs normas ļauj neievērot banku kreditoru interešu aizsardzību, taču Satversmes tiesa atzina tās par atbilstošām pamatlikumam.
Kredītiestāžu likuma normas attiecas uz valsts 2008.gadā pārņemto un nu jau sadalīto "Parex banku", kuras bijušajiem īpašniekiem Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim bankā palikuši vairāku miljonu latu noguldījumi subordinētajā kapitālā. Šie ieguldījumi paliks tā dēvētajā "Parex" sliktajā daļā, nevis jaundibinātajā "Citadele" bankā, kuru valsts plāno pārdot. "Parex" sliktās daļas liktenis aizvien nav skaidrs, zināms tikai, ka tās uzdevums ir atgūt pēc iespējas vairāk "slikto" kredītu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
