Parlaments pieņem nepilngadīgo kriminālatbildības reformu
Foto: Saeimas administrācija

Saeima ceturtdien pieņēma grozījumus Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā, ar kuriem tiks īstenota nepilngadīgo kriminālatbildības reforma, informēja parlamenta Preses dienestā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Iepriekš atbildīgajā Juridiskā komisijā deputāti un nozares lietpratēji diskutēja par naudas sodu kā nepilngadīgajiem piemērojamu soda veidu, kuru iepriekš no likuma bija paredzēts izslēgt. Komisija lēma saglabāt spēkā esošajā likuma redakcijā ietverto naudas sodu, paredzot, ka nepilngadīgajiem to varēs piemērot arī turpmāk.

"Mums ir jāuzticas tiesai. Ir jāpastāv plašākai izvēles iespējai, tiesnesim vērtējot individuālus gadījumus un konkrētus apstākļus, lai varētu piemērot efektīvāko un mazāk traumējošo soda mēru," iepriekš norādīja komisijas priekšsēdētājs Juris Jurašs (JKP).

Nepilngadīgo kriminālatbildības reformas mērķis ir samazināt to gadījumu skaitu, kad nepilngadīgajiem piemēro kriminālatbildību, un veicināt pārkāpumus izdarījušo nepilngadīgo veiksmīgāku integrāciju sabiedrībā un darba tirgū. Likumā noteikts, ka primārais soda mērķis attiecībā uz nepilngadīgo būs resocializācija. Vairumam nepilngadīgo problemātiska uzvedība ir pārejoša, tāpēc sods bez resocializācijas var potenciāli negatīvi ietekmēt nepilngadīgā identitāti un pašapziņu, kas nepieciešama sekmīgai attīstībai, pieņemto grozījumu anotācijā atzīmējuši tā autori Tieslietu ministrijā.

Noteikts, ka brīvības atņemšanu nepilngadīgajam vienmēr piemēros kopā ar probācijas uzraudzību, tā nodrošinot, ka pēc soda izciešanas tiks turpināts darbs pie nepilngadīgā resocializācijas, domāšanas un uzvedības maiņas.

Lai bērnu neizolētu no sabiedrības, bet veicinātu resocializāciju un domāšanas maiņu, likuma paredzēta iespēja, ka atbilstoši noziedzīga nodarījuma kaitīgumam tiesa probācijas uzraudzību kā pamatsodu nepilngadīgajam varēs noteikt uz laiku no trim līdz sešiem gadiem arī par tāda smaga nozieguma izdarīšanu, par kuru likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par pieciem gadiem, un par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu.

Vienlaikus ar likumā uzlabota kriminālsodu sistēmu kopumā. Tostarp probācijas uzraudzība noteikta arī kā pamatsods. Pašlaik probācijas uzraudzība noteikta tikai kā papildsods. Probācijas uzraudzība kā pamatsods būtu efektīvs brīvības atņemšanai alternatīvs soda veids, kas ļautu nodrošināt likumpārkāpēja domāšanas, uzvedības korekcijas, ierobežojumu noteikšanas un kontroles iespējas, teikts pieņemto izmaiņu anotācijā.

Tāpat likumā piespiedu darbu pārdēvēts par sabiedrisko darbu, definējot, ka tas kā pamatsods vai papildsods ir personas piespiedu iesaistīšana tās vecumam, individuāli psiholoģiskajām īpašībām, fiziskajām spējām un attīstības līmenim piemērotos sabiedrībai nepieciešamos darbos no pamatdarba vai mācībām brīvajā laikā un bez atlīdzības.

Ar grozījumiem Kriminālprocesa likumā cita starpā tiks risināta arī praksē konstatētā situācija, kad nepieciešams pārņemt izpildei Latvijā ārvalsts tiesas nolēmumu, ar kuru personai ir piemērots sabiedriskais darbs, piemērojot to mēnešos, nevis stundās, kā tas paredzēts Latvijā.

Likumu grozījumi stāsies spēkā 2022. gada 1. janvārī.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Saeima
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form