Partija 'Vienoti Latvijai' nestartēs Saeimas vēlēšanās
Foto: DELFI

Partija "Vienoti Latvijai", kuras reitings aprīlī notikušajā socioloģiskajā aptaujā sasniedza 2,1%, šoruden gaidāmajās Saeimas vēlēšanās neplāno startēt.

"Vienoti Latvijai" valdes priekšsēdētāja Inese Muhamberga portālam "Delfi" apliecina, ka šajās Saeimas vēlēšanās politiskais spēks negrasās piedalīties. Tā galvenais mērķis pašlaik ir stiprināt savu darbību un sagatavoties nākamajām pašvaldību vēlēšanām.

Pērn notikušajās pašvaldību vēlēšanās "Vienoti Latvijai" startēja 15 pašvaldībās ar kopumā 214 kandidātiem. Deviņās pašvaldības kopumā no šī politiskā spēka sarakstiem tika ievēlēti 13 deputāti. Savukārt 12. Saeimas vēlēšanās 2014. gadā partija ieguva 1,18% vēlētāju atbalstu.

Pētījumu aģentūras SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš skaidro, ka "klusajā periodā" kritērijs partijas iekļaušanai sarakstā ir tās panākumi iepriekšējās Saeimas vēlēšanās. "Tuvojoties vēlēšanām, mēs pārskatām partiju sarakstu, noskaidrojot to gatavību startēt vēlēšanās. Kā liecina pieredze, niecīga popularitāte ne vienmēr ir kritērijs, lai nepiedalītos," viņš saka. Tādējādi maija reitingos vēl būs iekļauta "Vienoti Latvijai", bet jūnija aptaujā šīs partijas vairs nebūs.

Kaktiņš pieļauj, ka pārsteidzoši augstais "Vienoti Latvijai" rezultāts līdz šim notikušajās aptaujās saistīts ar to, ka liela daļa sabiedrības ir samērā apolitiska un nezinoša, vēlētāji, iespējams, vēlas balsot par partiju, kas nav Saeimā un nesaistās ar skandāliem. Iespējams, respondentus uzrunājis partijas nosaukums, bet varbūt iedzīvotāji vēl atceras "Vienoti Latvijai" kandidātus iepriekšējās vēlēšanās - starp tiem bija vairāki bijušie politiķi, tostarp, Ainārs Šlesers.

SKDS vadītājs gan norāda, ka visdrīzāk patiesība ir visu šo skaidrojumu kombinācija.

"Pieredze liecina, ka gandrīz vienmēr katrai mūsu partiju sarakstā iekļautajai partijai atrodas kādi atbalstītāji. Nereti tas šķiet pārsteidzoši un mulsinoši, jo dažkārt jau ilgstoši par atsevišķām partijām un to līderiem nekas šķietami publiskajā telpā nav dzirdēts. Te ir jāpiebilst, ka, uzdodot partiju jautājumu, respondentam nav no galvas mums jānosauc partija, bet mēs viņam vai viņai iedodam arī drukātu kartīti – sarakstu ar partijām. Tas nozīmē – respondentiem ir iespēja šīs "eksotiskās" partijas izvēlēties no saraksta – tas nozīmē, ka tām nav jābūt "svaigākajā operatīvajā atmiņā". Šo pieeju mēs praktizējām tāpēc, ka arī faktiskajās vēlēšanās balsotājiem nav vēlēšanu komisijai jāsaka no galvas, par kuru partiju tiks balsots, bet gan vēlētajiem tiek izsniegtas "lapiņas", kur ir atrodami visu partiju nosaukumi," aptaujas gaitu raksturo Kaktiņš.

Kā iepriekš ziņots, SKDS pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma veiktā aptauja liecina, ka, ja vēlēšanas notiktu aprīlī, par partiju "Saskaņa" balsotu 23,2% vēlētāju, par Zaļo un zemnieku savienību - 12,8%, par Nacionālo apvienību "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK" - 8,3%, "Vienotību" - 4,9%, Jauno konservatīvo partiju - 3,7%, Latvijas Reģionu apvienību - 2,8%, "KPV LV" - 2,4%, "Vienoti Latvijai" - 2,1%, "Latvijas attīstībai"/"Par!" - 1,7%, apvienību Latvijas Sociāldemokrātiskās partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības un "Gods kalpot mūsu Latvijai" apvienību - 1,2%.

Kaktiņš apliecina, ka respondentiem izsniegtajos aptaujas materiālos iekļauti pilni apvienību nosaukumi, nevis šīs apvienības veidojošās partijas atsevišķi.

"Vienoti Latvijai" dibināta Rēzeknē 2011. gadā. No 2013. gada decembra līdz 2016. gada februārim partijas priekšsēdētājs bija Šlesers, bet kopš 2016. gada februāra partijas priekšsēdētāja ir Muhamberga.

Sharing Options

Source

www.DELFI.lv

Tags

'Vienoti Latvijai' Saeimas vēlēšanas 2018 SKDS
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus