Pašvaldības deputāta pilnvaras varēs apturēt uz laiku

Trīs mēnešu sēžu neapmeklēšanas termiņš ir ielikts pēc analoģijas, jo likumā "Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu" 4.pantā ir noteikts, ka pašvaldība var anulēt deputāta pilnvaras, ja viņš vairāk nekā trīs reizes pēc kārtas bez attaisnojoša iemesla nav piedalījies domes (padomes) sēdē. Ņemot vērā, ka saskaņā ar likumu "Par pašvaldībām" domes (padomes) kārtējās sēdes sasaucamas ne retāk kā reizi mēnesī, termiņš noteikts mēnešos un nevis sēžu skaitā, lai izvairītos no gadījumiem, kad, vēloties aizvietot sev nevēlamu deputātu, pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs sasauc trīs ārkārtas sēdes pēc kārtas īsā laika posmā. Turklāt īslaicīga deputāta prombūtne, pēc likumprojekta autoru domām, nevar būtiski ietekmēt pašvaldības darbu.

Pašvaldības deputāti ir vēlētas amatpersonas. Likuma "Par pašvaldībām" 21.panta pirmās daļas 12.punkts nosaka pašvaldības domes (padomes) ekskluzīvu kompetenci noteikt atlīdzību par deputāta pienākumu pildīšanu, kā arī šīs atlīdzības izmaksāšanas un ar deputāta darbību saistīto izdevumu atlīdzināšanas kārtību. Tas ir, atlīdzība tiek paredzēta tikai par deputāta pienākumu pildīšanu, bet nav paredzēta atlīdzība ja deputāts jebkādu iemeslu dēļ nepilda savus pienākumus, neatkarīgi no tā, vai viņš tiks aizvietots vai nē. Jautājums par atlīdzību domes (padomes) priekšsēdētājam vai viņa atbrīvotajam vietniekam, ja viņam nepamatoti piemērots procesuālais piespiedu līdzeklis, risināms valstī noteiktajā vispārējā kārtībā.

Lai gan domes (padomes) priekšsēdētājs vai viņa atbrīvotais vietnieks ir vēlētas amatpersonas un viņu darba tiesību aizsardzību nosaka likuma "Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu" 15.pants, nevis Darba likums, tomēr, pēc likumprojekta autoru domām, jāņem vērā, ka Darba likuma 74.pantā noteikti gadījumi, kad darba devējam ir pienākums darbiniekam izmaksāt darba algu, ja darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ.

Minētā norma neparedz gadījumu, ka darba devējam ir jāmaksā darbiniekam alga gadījumā, ja viņš ir aizkavēts pildīt darba pienākumus Kriminālprocesa likumā noteiktā kārtībā piemērota procesuālā piespiedu līdzekļa dēļ. Minēto jautājumu regulē likums "Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu".

Iepriekšminētā likuma 4.pants paredz gadījumu, kad personai ir atlīdzināmi tādi zaudējumi kā nesaņemtā darba samaksa, pabalsti, kā arī citi likumā noteiktie zaudējumi. Līdz ar to likumprojekta autori nesaskata pamatojumu, kāpēc domes (padomes) priekšsēdētājiem un to vietniekiem, kas ieņem algotus amatus, būtu nosakāmas kādas īpašas garantijas gadījumos, kuros tie nepilda darba pienākumus Kriminālprocesa likumā noteiktā kārtībā piemērota procesuālā piespiedu līdzekļa dēļ.

Jautājumā par slimības pabalstu domes (padomes) priekšsēdētājam vai viņa atbrīvotajam vietniekam izstrādātais likumprojekts nemaina jau pastāvošo kārtību, jo paredz tikai viņu kā deputātu aizvietošanu uz kādu laika periodu, bet neatceļ viņus no ieņemamajiem amatiem. Līdz ar to arī viņi nezaudē tiesības saņemt slimības pabalstu atbilstoši likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" un "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" normām.