Pašvaldību slimnīcas bažīgas par pakalpojumu pieejamību reģionos pēc reformas
Foto: LETA

Latvijas Slimnīcu biedrība (LSB) pauž bažas, ka Veselības ministrijas (VM) tuvākajā laikā plānotā slimnīcu līmeņu pārskatīšana var būtiski samazināt ārstniecības pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem, portālu "Delfi" informēja LSB pārstāve Elīna Ķibere.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Reformas pamatā ir idejas, kas radīs noteiktu veselības aprūpes pakalpojumu koncentrēšanos galvaspilsētā un var rezultēties ar garākām pacientu rindām un pakalpojuma pieejamības samazināšanos, bažīga biedrība.

"No VM izskan apgalvojumi, ka līmeņu pārskatīšana notiks, taču slimnīcas neslēgts un nesamazinās arī gultas vietu skaitu. Bet šie apgalvojumi var maldināt. Izskan pieņēmumi, ka tuvākajā laikā plānots pārskatīt arī dežūrārstu darba nepieciešamību nakts stundās. Faktiski tas apdraud tieši neatliekamās un akūtās palīdzības saņemšanas iespējas iedzīvotājiem tuvāk savai dzīvesvietai 24 stundu režīmā," bažas pauž LSB valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs.

To Kalējs salīdzina ar ugunsdzēsēju depo slēgšanu vai tā darba laika maiņu. "Ugunsdzēsēju gadījumā, nepalīdzot nekavējoties, ēka nodegtu, to pašu varam attiecināt arī uz pacientu dzīvību un veselību. Neatliekamo vai akūto pakalpojumu gultas tiks pārprofilētas par aprūpes gultām, kurās pacienti saņemtu vien hronisko slimību aprūpes pakalpojumus. Tā vairs nav neatliekamās palīdzības slimnīca," uzsvēra Kalējs.

Slimnīcu uzņemšanas nodaļas pilda neatliekamo un akūto pacientu hospitalizēšanas funkciju, pacientu observāciju, akūtu pacientu ambulatoro aprūpi, kā arī tautā saukto "traumpunktu" funkciju 24 stundu režīmā. Kopumā dežūrspeciālisti katru dienu uzņemšanas nodaļās atkarībā no slimnīcas apkalpes teritorijas lieluma sniedz palīdzību no vairākiem desmitiem līdz simtiem pacientu, skaidroja biedrībā.

Iespējamā slimnīcu līmeņa samazināšana ikdienas neatliekamās palīdzības nodrošināšanā rezultētos ar virkni izmaiņu un izaicinājumu. LSB paredz, ka pieaugs izmaksas pacientu transportēšanai uz nākamo tuvāko neatliekamās palīdzības slimnīcu. Viena gadījuma ārstēšana valstij izmaksās dārgāk, jo 3. un 4. līmeņa slimnīcas saņem proporcionāli lielāku valsts finansējumu par vienas un tās pašas diagnozes ārstēšanu vai, piemēram, apendicīta operācijas veikšanu, norādīja LSB.

"Latvijā patlaban ir 22 neatliekamās medicīniskās palīdzības saņemšanas punkti. Dažu novadu iedzīvotāji jau izjutuši pagātnē pieņemto politikas veidotāju lēmumu sekas, kad slimnīcas vārds ir saglabāts, piemēram, Bauskā, Aizkrauklē vai Saldū, taču neatliekamās palīdzības saņemšanai jādodas uz tuvāko cita līmeņa slimnīcu vairāku desmitu kilometru attālumā," atgādināja Kalējs.

Tāpat Kalējs norādīja, ka medicīnā ir jēdziens "zelta stunda", kuras laikā mediķiem ir daudz lielākas iespējas izglābt pacientu. Jāņem vērā, ka ātrās palīdzības brigādei šīs stundas laikā ne tikai jāierodas pie pacienta, bet pēc tam viņš jāievieto transportlīdzeklī un jānogādā līdz slimnīcai, kur būs iespējams nodrošināt visu nepieciešamo palīdzību, taču plānoto un jau ieviesto reformu dēļ pacientus nākas vest arvien tālāk un ilgāk, atzīst Kalējs.

Bauskas slimnīcas (1. līmenis) vadītāja Mirdza Brazovska skaidro: "Patlaban Bauskas slimnīca nodrošina pacientiem četras stacionārās programmas, no kurām trīs ir saistītas ar hroniski slimo pacientu aprūpi un ceturtā ar terapiju, iekļaujot neiroloģiskā profila diagnostiku un rehabilitāciju. Ar neatliekamās medicīniskās palīdzības transportu pacienti pie mums netiek stacionēti, jo neesam iekļauti hospitalizācijas plānā, pat ne gadījumos, kad pacientiem ir hroniskas saslimšanas".

Brazovska norādīja, ka neatliekamās palīdzības gadījumos tuvākā reģionālā slimnīca ir 55 kilometru attālumā Jelgavā, piebilstot, ka veicamā distance noteikti ietekmē palīdzības sniegšanu, jo neviens nav atcēlis "zelta stundu" palīdzības sniegšanai.

Arī Kalējs skaidroja, ka nosaukumā vārds "slimnīca" Bauskas gadījumā vairs nenozīmē 24 stundu neatliekamās palīdzības saņemšanu, kaut arī šeit 24 stundas diennaktī steidzamās medicīniskās palīdzības punktā strādā kvalificēti speciālisti. "Palīdzības sniegšanas iespējas aprobežotas tikai ar akūtu – sekundārās ambulatorās palīdzības sniegšanu pacientiem. Slimnīca nav arī slēgta, bet pacienti pēc palīdzības saņemšanas tiek transportēti uz Jelgavu vai Rīgu," norādīja Kalējs.

Latvijas Slimnīcu biedrība aicina politikas veidotājus lēmumu par slimnīcu līmeņu pārskatīšanu nepieņemt sasteigti, kā arī kopīgi ar medicīnas nozares pārstāvjiem, sociālajiem partneriem un pašvaldību vadītājiem izvērtēt, kādas sekas tas varētu radīt veselības aprūpes pakalpojuma pieejamībā Latvijas reģionu iedzīvotājiem, uzsvēra Kalējs.

Jau ziņots, ka trešdien, 27. maijā, VM kopā ar pašvaldību pārstāvjiem ikgadējās sarunās pārrunāja šīs brīža aktualitātes, tai skaitā slimnīcu sniegto pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, situāciju sociālās aprūpes centros saistībā ar Covid-19, kā arī kompensācijas mehānismus ārstniecības iestādēm.

Viens no apspriestajiem tematiem bija slimnīcu līmeņu pārskatīšana. Viņķele apliecināja, ka nav plānota nevienas slimnīcas slēgšana, kā arī nav plānots samazināt gultu skaitu vai mazināt speciālistu pieejamību.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Slimnīca Veselības ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form