Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts sagaida, ka sarunas koalīcijā par Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvja Rīgas brīvostā "Vienotības" deputāta Rīgas domē Olafa Pulka (V) un citu valsts pārstāvju nomaiņu ostās nebūs vienkāršas.
Pavļuts, kuru ekonomikas ministra amatā virzīja Zatlera Reformu partija (ZRP), trešdien žurnālistiem sacīja, ka, viņaprāt, Pulks nepietiekami pārstāv valsts intereses Rīgas brīvostā. Lai arī viņš balsoja pret Rīgas brīvostas zemes Spilves pļavās iznomāšanu ar ostas pārvaldnieku Leonīdu Loginovu saistītam uzņēmumam, tomēr viņš sākotnēji esot pretojies šādai EM pozīcijai.
Pavļuts sacīja, ka ministrija jau pērn decembrī saņēmusi informāciju par iecerēto zemes nomas darījumu. Ekonomikas ministra birojs lūdza ostas valdei papildu informāciju par iecerēto darījumu, taču gaidītās atbildes uz nosūtītajiem jautājumiem par potenciālā investora pieredzi, finanšu kapacitāti, patiesajiem labuma guvējiem un citiem nesaņēma.
"Ja valdes locekļi šo informāciju nesaņem, tad tā ir sistēmiska problēma. Pārraudzību nav iespējams īstenot. Lūdzot valdes locekļiem šos jautājumus uzdod, un viņš nesaņem atbildes, tad tiešām tur ir problēma," teica ministrs, paužot gandarījumu, ka ostas valdes ārkārtas sapulcē trešdien tomēr ir nolemts uzdot potenciālajam investoram tos jautājumus, ko EM rosināja jau pērnā gada decembrī.
Daudzo neskaidrību dēļ ministra birojs pērn nogalē lūdza EM pārstāvim ostas valdē Pulkam balsot pret plānoto zemes nomas līgumu. "Vienīgais, ko es varu teikt par Pulka kungu, ka viņš klausīja tad, kad mans birojs lūdza balsot pret līgumu. To viņš ir izpildījis. Kaut arī man ir apliecinājumi tam, ka sākotnēji viņš tam pretojās un neizprata, kāpēc tas tā būtu jādara. Kā tad viņš vienīgais balsos pret šādu būtisku lielu investīciju projektu?" stāstīja Pavļuts.
Viņš sacīja, ka gadījums ar Spilves zemju darījumu apliecina, ka valsts pārstāvji ostas valdē nav sava uzdevuma augstumos un nepietiekami aizstāv valsts intereses ostā. Tāpēc arī ekonomikas ministrs, apšaubot Pulka kompetenci valsts interešu pārstāvniecībā, ir rosinājis diskusiju valdošajā koalīcijā par kompleksu valsts virzīto ostu pārstāvju nomaiņu.
"Manuprāt tur būtu jāvirza maksimāli profesionāļi, kompetenti cilvēki, par kuru kompetenci nav šaubu," teica ekonomikas ministrs. Viņaprāt, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža (ZRP) solis, rosinot no amata ostas valdē atbrīvot Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvi Viesturu Silenieku, bija pareizs. Viņa vietā ostas valdē nākusī Inga Antāne, kura ir ZRP dibinātāja un biedre, ir "absolūta profesionāle", kas ir būtiski ostu uzraudzībai, teica ministrs.
Viņaprāt, nepieciešamās kompetences ostas valdes locekļiem ir prasmes uzņēmējdarbībā, finansēs vai juridiskās zināšanas. Pieredze tranzīta jomā nav tik svarīga, jo ostas valde būtībā pilda padomes funkciju – uzraudzību. Vēlams, lai ostu valžu locekļi būtu ar politiskajiem spēkiem nesaistīti profesionāļi, ņemot vērā sabiedrības negatīvo attieksmi pret ar politiskajiem spēkiem saistītu cilvēki virzīšanu šādos amatos, uzskata ministrs.
"Mans personīgais viedoklis ir tāds, ka nepolitisks profesionālis ostā būtu labāk. Tas priekšstats sabiedrībā ir tāds: ja piederi kādai politiskam spēkam, tad tas automātiski ir kā kauna zīme. Tā izpratne ir neadekvāta. Taču tanī pašā laikā, lai vairotu sabiedrības uzticību, labāk būtu virzīt nepolitiskus kandidātus. Mans viedoklis ir tāds, ka šādu kandidātu atlasi mediji uztvertu ar mazāku aizdomu ēnu," teica Pavļuts.
Viņš uzsvēra, ka jautājums par ostu valžu locekļu nomaiņu, lai nodrošinātu labāku ostu pārraudzību un valsts interešu aizsardzību, ir koalīcijas partiju rokās. Ministrs gan nevarēja pateikt, kad koalīcijā varētu tikt skatīts šis jautājums. ZRP ir vairāki potenciālie kandidāti ostu valdēs, taču ministrs nevēlējās nosaukt neviena potenciālā pretendenta vārdu. Šie kandidāti atlasīti, ņemot vērā viņu profesionālo pieredzi un reputāciju, teica ministrs.
"Šīs sarunas koalīcijā varētu nebūt vienkāršas, tai skaitā par Pulka nomaiņu. Tas jau nav vienīgais pārstāvis, mums ir vēl viena brīvosta – Ventspils, kur arī izskanējuši pārmetumi, bet kur varbūt šobrīd konkrēta skandāla pietrūkst," piebilda ekonomikas ministrs.
EM jau trešdien izplatītā paziņojumā norādīja: "Ņemot vērā izveidojušos situāciju, ekonomikas ministrs nav gatavs turpmāk uzņemties atbildību par esošā Ekonomikas ministrijas pārstāvja Rīgas brīvostā darbību, tāpēc aicinās koalīcijas partnerus vienoties par ātru risinājumu."
Jau vēstīts, ka Rīgas brīvostas pārvaldniekam Loginovam daļēji piederošs uzņēmums ticis pie vērienīga zemes nomas līguma Rīgas brīvostā, iepriekš vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Ostai piederošajās Spilves pļavās investors iecerējis būvēt Baltijā un Skandināvijā lielāko sadzīves preču komplektēšanas ražotni un vairumtirdzniecības ekspozīcijas centru nepilnu 20 miljonu eiro (14 miljonu latu) vērtībā. Tādus solījumus saņēmusi Rīgas brīvosta, kas pagājušā gada 15.decembrī valdes sēdē atbalstījusi vērienīgā zemes nomas līguma slēgšanu. Potenciālais investors sola vairāk nekā 2700 darba vietu un piektajā darbības gadā pārkraut vismaz 180 000 konteineru.
Zemi vēlas nomāt SIA "Baltic Infrastructure Development", kas dibināta pērn 23.maijā. Tās īpašnieki paslēpušies aiz Singapūrā reģistrētas firmas. Loginovs pašreiz atrodas ārpus valsts, taču viņš nenoliedz, ka ir šī projekta viens no īpašniekiem.
Rīgas brīvostas valde vērsīsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā un Valsts ieņēmumu dienestā ar lūgumu vērtēt Loginova darbības.
Valdība otrdien pēc Sprūdža priekšlikuma atbrīvoja no amata ZZS biedru, Rīgas brīvostas priekšsēdētāja vietnieku Silenieku, kas līdz tam bija Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvis brīvostā. Silenieks bija balsojis par zemes nomas līgumu, tāpat kā Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis Rīgas brīvostas valdē Ēriks Škapars.
Viņu gan nav plānots atbrīvot no ieņemamā amata, jo FM nav bažu, ka bijušais "Jaunā laika" ģenerālsekretārs un pašreizējais "Vienotības" bloka deputāts Rīgas domē Škapars, nespētu ostas valdē nodrošināt "ministrijas pozīciju".
Valstij lielāko ostu valdēs ir četri pārstāvji, kurus iepriekš amatam izvirza Satiksmes ministrijas, FM, VARAM un EM.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
