PB eksperti: simtlatnieku programma bijusi nozīmīgs atbalsts bezdarbniekiem ekonomiskās krīzes apstākļos  (2)

Arī labklājības ministre Ilze Viņķele (V) sacīja, lai arī kā daļā sabiedrības tiktu vērtēta simtlatnieku programma, daudziem sociāli mazaizsargātiem cilvēkiem tā ļāva pārdzīvot ekonomisko krīzi. Ministre piekrita PB ekspertu prognozēm, ka Latvija nevar sist sev uz pleca un teikt, ka tagad bezdarbnieku problēmas ir atrisinātas, jo Eiropā vēl viens ekonomiskās krīzes vilnis ir ar augstu ticamību.

Viņķele sacīja, ka tiks ņemti vērā PB secinājumi par simtlatnieku programmu un tiks pilnveidota programma sociāli mazaizsargātiem cilvēkiem nākamajā gadā, kas paredz maksāt 80 latus, kā arī nodokļus.

"Pašlaik ir divas mazāk zināmas atbalsta programmas bezdarbniekiem - pilnīgi subsidētas darba vietas pie darba devēja un jauniešu prakses vietas pie darba devēja. Uzņēmēji labprāt izmanto subsidētās darba vietas, bet diemžēl par jauniešu iesaistīšanu darba tirgū uzņēmēji ir izrādījuši mazu interesi. Diemžēl šīs programmas nav devušas gaidīto ieguldījumu, jo tā vietā, lai uzņēmēji papildus savā uzņēmumā nodarbinātu bezdarbnieku, viņi atlaida kādu no saviem darbiniekiem, lai vietā paņemtu valsts subsidēto bezdarbnieku. Šī sistēma kropļo darba tirgu, un gaidītā ieguvuma diemžēl nav, tādēļ tiks domāts kāds efektīvāks risinājums, kas uzņēmējiem neradīs kārdinājumu atbrīvoties no cilvēkiem," sacīja Viņķele.

Viņa uzsvēra, ka, lai panāktu šīs izmaiņas, ir jāpanāk, ka situāciju izprot arī Zatlera reformu partijas politiķi.

Labklājības ministrijas (LM) parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens norādīja, ka pašlaik ir sāktas sarunas ar Ekonomikas ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), lai kopīgi rastu risinājumu kā palīdzēt ilgstošajiem bezdarbniekiem pēc 45 gadiem, kuru savulaik iegūtā izglītība neatbilst pašlaik nepieciešamajām darba tirgus prasībām.

"Otra grupa ir jaunieši, jo aptuveni 40% vidusskolu absolventu neturpina studijas vai arī izstājas no augstskolām un dodas uz Nodarbinātības valsts aģentūru, kur reģistrējas kā bezdarbnieki. Viņiem nav kompetenču, un viņi pēc 12 gadu izglītošanās nevar sākt darba gaitas. Viena pati LM šo problēmu neatrisinās, tādēļ esam sākuši sarunas ar IZM, lai varētu palīdzēt vairākiem tūkstošiem jaunu cilvēku iegūt kompetences un iesaistīties darba tirgū," solīja Ašeradens.

PB eksperti, lai izvērtētu simtlatnieku programmas lietderību, bija salīdzinājuši statistiski vienādus divu grupu cilvēkus - bezdarbniekus, kuri iesaistījās simtlatnieku programmā un bezdarbniekus, kuri to nedarīja. Salīdzinājumā secināts, ka tie, kuri iesaistījās atbalsta programmā, ir nedaudz uzlabojuši savu mājsaimniecību ekonomisko situāciju.

PB vecākais ekonomists Išans Ajvads uzsvēra, ka ekonomiskās krīzes dēļ sliktākā situācija ir tie cilvēki, kuriem ir zemāks izglītības līmenis. 30% no simlatnieku programmā iesaistītajiem bezdarbniekiem bija pamatizglītība, vēl 30% - vidējā izglītība, 32% - vidējā profesionālā izglītība, 5% - augstākā izglītība un 4% no bezdarbniekiem nebija ieguvuši pamatizglītību.

Eksperti norādīja, ka atbalsta programma maznodrošināto cilvēku vidū bija ļoti pieprasīta un vidēji mēnesī rindā uz darbiem gaidīja 20 000 līdz 30 000 cilvēku 46% no šiem cilvēkiem rindā bija gaidījuši sešus vai vairāk mēnešus. Programmā iesaistītie cilvēki norādījuši, ka darbu organizācija pašvaldībās bijusi labi organizēta, vien 2% aptaujāto pauduši neapmierinātību par pašvaldības darbu. Pozitīvi novērtēts arī tas, ka 100 lati samaksāti laikus.