Pēc asumiem Saeima konceptuāli vienojas 4.maiju saukt par Neatkarības atjaunošanas dienu

Par šiem grozījumiem nobalsoja 73 deputāti no "Vienotības", Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un "Saskaņas centra" (SC),bet pret - trīs VL-TB/LNNK deputāti Einārs Cilinskis, Jānis Dombrava un Dzintars Rasnačs. Atturējās 12 deputāti: četri no PLL, atlikušie pieci VL-TB/LNNK pārstāvji, ZZS pārstāvji Dana Reizniece un Guntis Rozītis, kā arī Inguna Rībena (V).

Likumprojektu ceturtdien Saeimai iesniedza parlamenta Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Tas paredz gan pārsaukt 4.maiju, kas tagad ir Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena, gan mainīt nosaukumu arī 21.augustam. Šobrīd augustā tiek pieminēta Konstitucionālā likuma "Par Latvijas Republikas valstisko statusu" pieņemšanas un Latvijas Republikas faktiskās neatkarības atjaunošanas diena, bet iecerēts tās nosaukumā vairs nepieminēt. faktiskās neatkarības atjaunošanu.

Atbildīgās komisijas vadītāja Ingrīda Circene (V) skaidroja, ka jau pirms gada Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 20 gadu Goda komiteja iniciēja un Valsts prezidents atbalstīja ierosinājumu pārdēvēt 4.maiju par Neatkarības atjaunošanas dienu, loģiskā secībā arī precizējot 21.augusta nosaukumu.

"Protams, neatkarību nevar atjaunot vienā dienā, tas ir ilgs un smags vēsturisks process, kas, iespējams, nav joprojām noslēdzies, taču svētku dienām ir arī simboliska nozīme, kas vieno nāciju un tautu," sacīja Circene. Tagadējais svētku nosaukums esot vēsturiski korekts, taču sarežģīts un līdz ar to tautā vieglāk esot teikt – svinēsim 4.maiju, norādīja deputāte. Šis datums bija Latvijas reālās valstiskās neatkarības atjaunošanas garā un sarežģītā procesa svarīgākais pagrieziena punkts, uzsvēra Circene.

"4.maijs nav tikai sarkanais datums kalendārā lapiņā, tās ir svētas atmiņas desmitiem un simtiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju, neatkarīgi no tautība vai sociālā stāvokļa. Šie cilvēki skaitīja katru balsi, kura tikai atdota par brīvu un neatkarīgu valsti. Tā ir savas valsts mīlēšanas paraugstunda," klāstīja deputāte, aicinot cienīt Latvijas tautas frontes (LTF) aktīvistu ieguldījumu neatkarības atjaunošanā.

Pret nosaukuma maiņu iebilda Rasnačs, kurš uzsvēra: "Protams, parlaments var pieņemt lēmumu, ka saule lec rietumos un riet austrumos. Parlaments var pieņemt daudz dažādus lēmumus,tikai vai tas mainīs mūsu valsts patieso vēsturi?" Viņš norādīja, ka "de facto" Latvija atguva neatkarību 1991.gada augustā un aicināja: "Negrozīsim vēsturi šodien." Deputāts arī paziņoja, ka viņam nav skaidrs, kāpēc tas tiek darīts tagad un pieļāva, ka varbūt iemesls ir 4.maija deklarācijas 7. un 8. punkti, aicinot tos pirms balsojumavispirms izlasīt

Minētie 1990.gada 4.maija deklarācijā iekļautie punkti paredzēja izveidot komisiju, lai izstrādātu Latvijas Republikas Satversmes jaunu redakciju, kas atbilstu Latvijas pašreizējam politiskajam, ekonomiskajam un sociālajam stāvoklim. Tāpattiek solīts garantēt LR un citu valstu pilsoņiem, kas pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā, sociālās, ekonomiskās un kultūras tiesības, kā arī politiskās brīvības, kuras atbilst vispāratzītām starptautiskām cilvēktiesību normām. "Tas pilnā mērā attiecināms uz tiem PSRS pilsoņiem, kuri izteiks vēlēšanos dzīvot Latvijā, nepieņemot tās pilsonību," teikts deklarācijā.

Arī cits VL-TB/LNNK pārstāvis Visvaldis Lācis norādīja, ka 4.maija deklarācija nebija par pilnīgu Latvijas neatkarību. Savukārt Ilma Čepāne (V) norādīja, ka šodien notikušās debates nav debates, bet mēģinājums pierādīt, kurš latvietis ir bijis labāks tajā laikā un kurš latvietis ir bijis sliktāks tajā laikā, kurš latvietis labāk pārzina vēsturi, pārzina arī šodien un kurš sliktāk. "Atsevišķi no jaunajiem deputātiem no Nacionālās apvienības pat publiski ir teikuši, ka 10.Saeima viņiem līdzinoties padomju laika Augstākajai padomei, kaut (..) pats tajā laikā staigājis zem galda," sacīja deputāte, kura bija arī AP locekle.

Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK) uz to noreaģējā, sakot: "Jā, 4.maijā staigāju zem galda, man bija divi gadi, bet man saglabājušās spilgtas atmiņas, kā ģimene pie televizora skaitīja balsis." Tomēr viņš sacīja, ka tā neesot bijusi patiesa neatkarības atjaunošana un, "ja sāksim manipulēt ar vēsturi, kļūsim līdzīgi Krievijai, kas dod norādījumus vēsturniekiem".

Savukārt Kārlis Šadurskis (V) norādīja, ka likumprojektā jāatrod labs formulējums 21.augustam, "citādi mēs grēkojam pret vēsturi".

Par priekšlikumu termiņu likumprojekta otrajam lasījumam Saeima noteica 3.februāri.