Pēc 'digitālgeitā' apsūdzētā Lozes pieteikuma ST vērtēs kasācijas sūdzības termiņu
Foto: LETA

Satversmes tiesa (ST) trešdien, 7. augustā, ierosinājusi lietu par Kriminālprocesa likuma normām, kas regulē termiņu kasācijas sūdzības iesniegšanai, portāls "Delfi" uzzināja ST.

Apstrīdētās normas ir Kriminālprocesa likuma 564. panta 7. daļas 3. teikums un Kriminālprocesa likuma 570. panta 1. daļa. Attiecīgi pirmā nosaka, ka "tiesa var pieņemt lēmumu par pārsūdzības termiņa pagarināšanu par 10 dienām kriminālprocesa īpašas sarežģītības un apjoma dēļ", bet otrā paredz: "Kasācijas sūdzību vai protestu iesniedz ne vēlāk kā 10 dienu laikā vai, ja tiesa pagarinājusi pārsūdzības termiņu, ne vēlāk kā 20 dienu laikā pēc dienas, kad kļuvis pieejams pilns tiesas nolēmums."

Augstāka juridiskā spēka norma ir Satversmes 92. panta 1. teikums, kas paredz ikvienam aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā.

ST informē, ka lieta ierosināta pēc Jāņa Lozes pieteikuma. Pieteikumā norādīts, ka apelācijas instances tiesa pasludinājusi saīsināto spriedumu krimināllietā, vienlaikus nosakot, ka kasācijas kārtībā to var pārsūdzēt 20 dienu laikā pēc dienas, kad kļuvis pieejams pilns tiesas nolēmums. Tomēr pilnu spriedumu, kas esot juridiski sarežģīts un apjomīgs dokuments, šajā lietā tiesa esot gatavojusi vairāk nekā gadu.

Tādēļ pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka 20 dienu termiņš kasācijas sūdzības iesniegšanai par to ir nesamērīgi īss.

Apstrīdētās normas ļaujot tiesai pagarināt termiņu kasācijas sūdzības iesniegšanai vienīgi par desmit dienām, kas atsevišķos gadījumos nolēmuma sarežģītības vai apjoma dēļ varot liegt personai sagatavot kasācijas sūdzību, skaidrojis pieteicējs. Tādējādi apstrīdētās normas ierobežojot personai Satversmes 92. panta 1. teikumā noteiktās tiesības uz pieeju tiesai.

Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka pastāv citi līdzekļi apstrīdētajās normās ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmā mērķa sasniegšanai un šis pamattiesību ierobežojums nav arī samērīgs.

Jau vēstīts, ka saīsinātais 2018. gada 20. jūnijā Rīgas apgabaltiesa nolasīja saīsināto spriedumu tā dēvētajā digitālās televīzijas krimināllietā. Lietas apjoma un juridiskās sarežģītības dēļ tas tika pagarināts līdz 2019. gada 29. martam. Taču lietas referējošās tiesneses Irēnas Loginas darba nespējas dēļ pilnā tiesas sprieduma sagatavošana aizkavējās vēl par vairākiem mēnešiem. Līdz ar to pilns spriedums tiesā bija pieejams 4. jūlijā.

ST uzaicinājusi Saeimu līdz 7. oktobrim iesniegt ST atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.

Lietas sagatavošanas termiņš ir 2020. gada 7. janvāris. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.

Attiecībā uz digitālās televīzijas krimināllietu, jau ziņots, ka, pasludinot saīsināto spriedumu, Rīgas apgabaltiesa attaisnoja iepriekš notiesāto bijušo Nacionālā teātra direktoru Ojāru Rubeni, bijušo "Latvijas Valsts radio un televīzijas centra" (LVRTC) valsts pilnvarnieku Didzi Jonovu, biznesa konsultantu Valdi Purvinski un LVRTC valsts pilnvarnieku Adrianu Boldanu. Pirmās instances tiesa katram no viņiem bija piespriedusi naudas sodu 18 000 eiro apmērā.

Savukārt Jurģim Liepniekam apgabaltiesas sastāvs piesprieda 67 080 eiro lielu naudas sodu, bet bijušajam "LNT" direktoram Andrejam Ēķim apelācijas instances tiesa piesprieda 40 850 eiro lielu naudas sodu.

Reālu ieslodzījumu apgabaltiesas tiesneši piesprieda kādreizējam "Digitālā Latvijas radio un televīzijas centra" (DLRTC) ģenerāldirektoram Guntaram Spundem, kuram noteikts deviņus mēnešus ilgs cietumsods un naudas sods 26 230 eiro apmērā. Savukārt juristam Jānim Lozem tiesa lēma cietuma pavadīt gadu un deviņus mēnešus, kā arī naudas sodu 33 540 eiro apmērā.

Bijušajam "Kempmayer Media Latvia" valdes loceklim Andrejam Zabeckim tiesa piesprieda divus gadus un deviņus mēnešus ilgu cietumsodu. Bijušajam "Kempmayer Media Latvia" valdes loceklim Jānim Zipam noteikta brīvības atņemšana uz vienu gadu un deviņiem mēnešiem, kā arī naudas sods 22 790 eiro apmērā. Bijušajam "Kempmayer Media Latvia" valdes loceklim Jānim Svārpstonam tiesa piesprieda divus gadus un deviņus mēnešus ilgu cietumsodu, kā arī naudas sodu 22 790 eiro apmērā.

Visiem apsūdzētajiem tika samazināti pirmās instances tiesas piespriestie sodi, pamatojoties uz Krimināllikuma norma par lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā.

Tags

Satversmes tiesa

Comment Form