Otrdien vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) aicinājis Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vadītāju Andri Jaunsleini iekšēji izvērtēt LPS darbību un iniciēt reformas, lai „nodrošinātu pārdomātu un līdzsvarotu visu pašvaldību interešu aizstāvību”, portālu „Delfi” informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM).
Kā ziņots, par izstāšanos no LPS paziņojusi Krāslava, bet par vēlēšanos apturēt darbu paziņojusi Rīga. Jaunsleinis otrdien izteicās, ka LPS sašķelt vēlas politiskās partijas.
Kā informē VARAM, otrdien LPS iekšējās nesaskaņas ar savienības vadītāju Jaunsleini pārrunājis Sprūdžs, kurš esot ļoti norūpējies par notiekošo LPS, jo vērtē to, kā ļoti nozīmīgu valdības sadarbības partneri.
Sprūdžs uzsver, ka ne viņa vadītā VARAM, ne „Reformu partija" nav ieinteresētas LPS iespējamā šķelšanā vai vājināšanā. Tieši pretēji - tās ir ieinteresētas „rīcībspējīgās, atbildīgās un godīgi pārvaldītās pašvaldībās un līdz ar to arī stiprā un vienotā pašvaldību interešu aizstāvī - LPS".
Sarunās pašvaldībās Sprūdžs esot pārliecinājies par pašvaldību vadītāju vēlmi būt atbildīgiem un aktīvi līdzdarboties. Latvijas sabiedrība ir ieinteresēta valsts un pašvaldību dialogā, un nevis konfrontācijā, kā tas nereti ir bijis, tai skaitā arī LPS pieteiktās dienaskārtības dēļ, uzskata ministrs.
Katrs Latvijas iedzīvotājs ir ieinteresēts, lai valsts un pašvaldību institūcijas diskutē un meklē risinājumus, kā pēc iespējas labāk strādāt iedzīvotāju interesēs, nevis ķīvēties par to, kurš vainīgs un ko katrs varētu nedarīt vai darīt, uzskata Sprūdžs.
Ministrs esot drošs arī par to, ka arī pārējās ministrijas ir ieinteresētas LPS problēmu risinājumā, turklāt Sprūdžs neredz „nevienu kolēģi valdībā, kurš būtu ieinteresēts LPS apzinātā vājināšanā vai pat sašķelšanā".
„Mums arī turpmāk ir vajadzīgs šāds sociālais partneris. Tomēr sekmīgs dialogs ir iespējams tikai ar spēcīgu un savos uzskatos vienotu sociālo partneri. Ceru, ka LPS visdrīzākajā laikā atkopsies," norāda Sprūdžs.
Sprūdžs jau iepriekš, uzzinot par Rīgas vēlmi pārtraukt darbību LPS, aicināja Rīgas domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu (SC) pārdomāt šāda lēmuma ilgtermiņa sekas.
„Gadījumā, ja Rīga, kurā dzīvo vairāk nekā puse valsts iedzīvotāju, pieņems lēmumu izstāties no LPS, tad valdība zaudēs sociālo partneri, kurš ir tiesīgs pārstāvēt Latvijas pašvaldības," oktobra sākumā teica Sprūdžs, piebilstot, ka šāds Rīgas solis ir vērtējams kā brīdinājuma signāls tam, ka noslāņošanās starp Latvijas novadiem un pilsētām ir sasniegusi jaunu pakāpi. Par problēmām signalizējis jau Krāslavas pašvaldības paziņojums par izstāšanos no LPS.
Kā ziņots, Jaunsleinis uzskata, ka šobrīd ir jūtami politisko partiju centieni sašķelt Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) un šķeltnieces ir partijas, kas nav ieinteresētas spēcīgā pašvaldību pārstāvniecības organizācijā.
Jaunsleinis otrdien "Latvijas Neatkarīgās Televīzijas" raidījumā "900 sekundes" sacīja, ka LPS ir tik stipra, cik stipri ir tās biedri, un, lai gan atsevišķas pašvaldības jau izstājušās vai par to paziņojušas, savienībai nedraud izjukšana.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
