Kā pastāstīja IZM Finanšu departamenta direktore Inga Štāle, darba grupa šo risinājumu atzinusi par piemērotāko, ņemot vērā termiņus, kuros atalgojuma samazinājums ir jāievieš, kā arī tas netraucētu ieviest finansēšanas modeļa "nauda seko skolēnam" ieviešanu tādā veidā, kādā tas ir modelēts visās pašvaldībās.
Valdībai apstiprinot šādu scenāriju, samaksa par vienu darba likmi tiks samazināta par 69 latiem, taču kopējais atalgojuma samazinājums būs atkarīgs no katra pedagoga slodzes un pienākumiem, norāda Štāle.
Arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības speciāliste vispārējās izglītības jautājumos Baiba Bašķere atzina, ka šodien rasts mazāk sāpīgais variants šajā situācijā, taču arodbiedrība ir apņēmības pilna dažādās protesta akcijās turpināt demonstrēt savu attieksmi, cenšoties panākt sev vēlamo rezultātu. Arodbiedrība arī lemšot par iespēju rīkot streiku.
Jautāta par iespējamu tālāku pedagogu darba samaksas samazināšanu gadījumā, ja valdība izšķirtos par vēl lielāku tēriņu apcirpšanu, Štāle uzsvēra - par vēl lielāku darba samaksas samazinājumu nevar būt ne runa, jo tādā gadījumā skolotājiem varētu netikt nodrošināts pat iztikas minimums.
Piektdien darba grupa balsoja par sešiem iespējamiem skolotāju atalgojuma samazināšanas scenārijiem.
Pirmais variants paredzēja par 20% samazināt darba samaksu par vienu likmi (21 kontaktstundu), atsakoties no papildu pienākumu - konsultāciju stundu, rakstu darbu labošanas, stundu gatavošanas un klases audzināšanas - apmaksas.
Tika piedāvāta arī vienas pedagogu likmes palielināšana no 21 līdz 27 kontaktstundām nedēļā, kvalitātes piemaksas samazināšana, iespēja doties bezalgas atvaļinājumā vasarā, skolotāju skaita samazināšana. Viens no variantiem likmi paredzēja paaugstināt līdz 31 kontaktstundai, par kuru tiktu maksāti 415 lati, un šajā summā ietilptu arī samaksa par konsultācijām, rakstu darbu labošanu, gatavošanos stundām un klases audzināšanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
