Pērn 930 cilvēku nāves cēlonis bija saslimšana ar Covid-19, norāda SPKC
Foto: F64

Pērn reģistrēti 930 nāves gadījumi, kuros saslimšana ar Covid-19 ir bijis tiešais nāves cēlonis vai nāves veicinošais faktors, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) analīze par 2020. gada mirstības datiem.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Jau vēstīts, ka pēc provizoriskajiem datiem 2020. gadā mirušo skaits bija par 937 cilvēkiem jeb 3,4% lielāks nekā 2019. gadā. Salīdzinot ar iepriekšējo piecu gadu vidējiem mirstības rādītājiem, ir vērojams neliels mirstības pieaugums, kas skaidrojams ar Covid-19 izplatību. Arī Pasaules Veselības organizācijas prognoze Covid-19 letalitātei ir vidēji 2% .

2020. gadā ir reģistrēti 930 nāves gadījumi, kuros Covid-19 ir bijis tiešais nāves cēlonis (691 cilvēks) vai nāves iestāšanos veicinošais faktors vai arī cits nozīmīgs stāvoklis (239 cilvēki). Tie ir provizoriskie dati, kas vēl var palielināties, jo turpinās datu apkopošana un izvērtēšana, norāda SPKC.

Analizējot ar Covid-19 infekciju saistītos nāves gadījumus pa vecuma grupām, ir redzama izteikta vecuma faktora ietekme – pieaugot vecumam, pieaug arī letālo gadījumu īpatsvars Covid-19 slimnieku vidū. 10,5% no visiem nāves gadījumiem reģistrēti Covid-19 pacientiem vecumā 0–59 gadi, 14,3% – vecumā 60–69 gadi, 28,2% – vecumā 70–79 gadi un 47 % – vecumā 80 un vairāk gadi.

Kopējais mirušo īpatsvars ir 2,3% no visiem 2020. gadā reģistrētajiem Covid-19 gadījumiem. Analizējot datus par mirušo īpatsvaru pret saslimušo skaitu dažādās vecuma grupās, vērojams, ka, pieaugot Covid-19 pacientu vecumam, pieaug arī nāves gadījumu īpatsvars. 60–69 gadus veco personu grupā, kurām apstiprināta Covid-19 diagnoze, miruši 2,2%, 70–79 gadu grupā – 9% un 80 un vairāk gadu grupā – 18,6% pacientu.

2020. gadā kopā Covid-19 rezultātā mirušas 467 sievietes un 463 vīrieši. Letalitāte sieviešu populācijā ir 2% un vīriešu populācijā 2,6%.

2020. gadā, pieaugot saslimstībai ar Covid-19, pieauga arī ar Covid-19 saistīto nāves gadījumu skaits, norāda SPKC.

Kā skaidro centrā, nāves cēloņu kodēšana notiek saskaņā ar vispārīgajiem principiem un Covid-19 gadījumā tā nav atšķirīga. PVO ir izveidojusi īpašus kodus Covid-19 gadījumu kodēšanai – U07.1 (Covid-19, vīruss identificēts) un U07.2 (Covid-19, vīruss nav identificēts) un tos iespējams izmantot arī nāves cēloņu kodēšanai, aizpildot Nāves cēloņu medicīniskās apliecības.

Reizi mēnesī dzimtsarakstu nodaļas iesniedz SPKC "Medicīniskās apliecības par nāves cēloni" un „Medicīnas apliecības par perinatālās nāves iestāšanos", kurām pēc centralizētas pārbaudes veikšanas tiek veikta nāves pamatcēloņa izvēle un piešķirts galīgais kods, tā nodrošinot interpretācijas atšķirību novēršanu, vienotu nāves cēloņu kodēšanas principu ievērošanu un nāves cēloņu statistikas starptautisku salīdzināmību.

Jau vēstīts, ka Covid-19 ir trešais biežākais nāves cēlonis Latvijā, atklāts Valsts pētījumu programmas "Covid-19 seku mazināšanai" pētījumā.

Tas ir apsteidzis tādus ārējos nāves cēloņus kā ceļu satiksmes negadījumi, traumas, pašnāvības. Tāpat par 11% arī ir pieaugusi hospitalizēto pacientu letalitāte. "Tas, visticamāk, ir saistīts ar to, ka slimnīcās nonāk tikai smagākie gadījumi," skaidroja pētījuma projekta vadītāja Anda Ķīvīte-Urtāne.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

SPKC Koronavīruss Covid-19
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form

Sludinājumi