Pērn mežizstrādei labvēlīgo laikapstākļu dēļ varēja koncentrēties sliktu cirsmu izstrādei
Foto: F64

Laika apstākļi pagājušajā gada bija labvēlīgi mežizstrādei, tādējādi bija iespējams koncentrēt mežizstrādes darbus sliktu un ekstremālu cirsmu izstrādei, aģentūrai LETA, komentējot tendences nozarē aizvadītajā gadā, sacīja valsts AS "Latvijas valsts meži" (LVM) Komunikācijas daļas vadītājs Tomass Kotovičs.

Viņš piebilda, ka savukārt sausā vasara sniedza labvēlīgus apstākļus ceļu un citas meža infrastruktūras objektu būvniecībai, kas nākotnē atstās pozitīvu ietekmi uz stabilu koksnes pieejamību Latvijas koksnes pārstrādes uzņēmumiem.

Tajā pašā laikā ilgstoša bezlietus perioda dēļ pērn pastāvēja risks, ka daļa pavasarī iestādīto kociņu varētu neizdzīvot, piebilda Kotovičs. Tāpēc LVM darbinieki pērn rūpīgi izvērtēja katru platību mežā, pieņemot lēmumu, sākt stādīt vai to nedarīt. Laika apstākļu dēļ nācās pieņemt arī mazāk praktizētus lēmumus, piemēram, operatīvi sagatavot augsni un nekavējoties stādīt, izmantojot situācijas, kad augsne nebija tik ļoti izžuvusi un sakarsusi. Latvijai tradicionālie lietainie Jāņi pērn nāca par labu jaunajiem kociņiem, lai nākotnē veidotos veselīgas, ražīgas un vitālas mežaudzes.

Kotovičs atzīmēja, ka pērn kopumā Latvijā saglabājās augsts pieprasījums pēc apaļkokmateriāliem pārstrādes un eksporta segmentos. Skandināvijas papīrrūpniecības vajadzībām nepieciešamo papīrmalku intensīvi iegādājās ne vien Baltijas valstīs, bet arī Polijā un attālos pasaules reģionos.

Viņš piebilda, ka augsto papīrmalkas cenu ietekmē Latvijā pērn pieauga celulozes ražošanai piemērotas koksnes eksports uz Skandināviju, kā arī notika izmaiņas koksnes piedāvājumā iekšzemē. Tā piemēram, daudzi privātie mežu īpašnieki orientējās uz papīrmalkas, nevis taras, mietu un līdzīgu apaļo kokmateriālu ražošanu. Lai iegūtu pārstrādei nepieciešamās izejvielas, Latvijas pārstrādes uzņēmumi konkurēja ar papīrmalkas uzpircēju cenām ostās.

Pēc viņa sacītā, apaļkoku nepietiekamība pērn uzturēja augstu koksnes cenu līmeni visos Latvijas reģionos, un tamdēļ apaļo kokmateriālu krājumi pārstrādes uzņēmumos bija zemāki par vēsturiski vidējiem rādītājiem. Lai kompensētu deficītu, koksnes industrija pērn audzēja importētās koksnes apjomu no vēsturiski lielākā tirgus - Lietuvas, kā arī auga koksnes piegādes no Skandināvijas valstīm. Lēcienveidā pieauga arī šķeldas imports no Baltkrievijas, kā arī apaļkoksnes eksporta aizlieguma dēļ no Baltkrievijas uz Latviju tika pārtraukta apaļkoksnes piegāde un ievesti lielāki zāģētās produkcijas apjomi.

LVM vienīgais īpašnieks ir valsts, bet akciju turētāja - Zemkopības ministrija.

Source

LETA

Tags

Baltija Baltkrievija Latvijas valsts meži Lietuva Zemkopības ministrija
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form