Pērn rekordaugsts patvēruma lūdzēju skaits – 335 personas
Foto: AFI

Pērn Latvijā patvērumu lūguši kopskaitā 335 ārzemnieki, savukārt bēgļa vai alternatīvais statuss piešķirts 27 personām, par Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) apkopotajiem datiem portālu "Delfi" informēja pārvaldes sabiedrisko attiecību vadītājs Andrejs Rjabcevs.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, pērn patvēruma meklētāju skaits Latvijā ir bijis rekordaugsts – 2010.gadā patvēruma lūgumi bija saņemti no 61 personas, savukārt 2009. un 2008.gadā Latvijā patvērumu bija lūgušas piešķirt attiecīgi 52 un 51 persona.

Pērn visvairāk patvēruma meklētāji ieradušies no Gruzijas (176), taču starp biežākajām patvēruma meklētāju izcelsmes valstīm minama arī Kongo (39), Krievija (18), Irāna (16), Sīrija (16), Kamerūna (10) un Libāna (10).

"Pagājušajā gadā ļoti krasi ir pieaudzis patvēruma meklētāju skaits no Gruzijas, taču tas nav skaidrojams ar kādām politiskās vai cilvēktiesību situācijas izmaiņām Gruzijā, bet drīzāk ar globālo migrācijas ceļu izmaiņām, jo visbiežāk šie cilvēki Latviju ir izvēlējušies nevis kā galamērķi, bet kā tranzīta ceļu, pa kuru vēlas nokļūt tālāk Eiropas Savienībā – uz Skandināvijas valstīm vai tādām valstīm kā Vācija, Francija un Lielbritānija," norāda PMLP priekšnieka vietniece Maira Roze.

Bēgļa statuss pērn piešķirts deviņām personām un vēl 18 ārzemnieki saņēmuši alternatīvo statusu.

Taču lielākajā daļā gadījumu PMLP eksperti konstatējuši, ka patvēruma pieprasītāji ir bijuši ekonomiskie migranti, kuri Eiropā ieradušies ar mērķi vienkārši uzlabot savu ekonomisko situāciju, nevis bēguši no reāliem draudiem vai vajāšanas savā valstī. Uz šādām personām patvēruma sistēma neattiecas, un viņi tiek sūtīti atpakaļ.

Patvēruma likums paredz, ka starptautisko aizsardzību var piešķirt tikai personām, kas viņu izcelsmes valstī tiek vajātas savas rases, tautības, reliģiskās, sociālās piederības vai politiskās pārliecības dēļ, kurām draud nāvessods vai spīdzināšana, necilvēcīga izturēšanās vai viņa dzīvība ir apdraudēta bruņotajos konfliktos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form