Pērn resocializācijas programmās iesaistīti 617 ieslodzītie; nodarbināti – 874
Foto: LETA

2018. gadā Latvijā resocializācijas programmās iesaistīti 617 ieslodzītie, bet katrs otrais ieslodzītais iesaistījies psiholoģiskās aprūpes pasākumos, liecina trešdien preses konferencē par resocializāciju un ieslodzīto iespējām darba tirgū prezentētie dati.

Tāpat pērn 135 ieslodzītie saņēmuši atbalstu atkarību mazināšanā ieslodzījuma vietās.

Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) priekšnieka vietniece Tatjana Trocka pauda, ka pārvaldes darbā jau vairākus gadus pamatā ir resocializācija. Tās mērķis ir nodrošināt to, ka sabiedrība ikdienā justos droši, integrējot tajā ieslodzītos. Resocializācijas daļa ir atkarību mazināšana, izglītība, nodarbinātība un citi aspekti, kas sagatavo ieslodzītos dzīvei ārpus cietuma vai ieslodzījuma vietas.

Izglītības pasākumos pērn iesaistījušies 1789 ieslodzītie, bet nodarbināti 874 ieslodzītie, jeb 25% no visiem ieslodzītajiem. Trocka uzsvēra, ka Nodarbinātības līmenis ieslodzījuma vietās Latvijā ir lielāks nekā vidējais Eiropas valstīs (23%).

IeVP arī atzīst, ka resocializācijas sistēmu nepieciešams nemitīgi attīstīt. Sistēmas pilnveidošanai 2017. gadā tika uzsākti divi projekti, kuriem lielākoties finansējums saņemts no ES fonda. Viens no projektiem mērķēts uz darbinieku attīstību, bet otrs uz ieslodzīto un to ģimenēm. Trocka uzskata, ka tas ļauj pilnveidot sistēmu minimāli izmantojot valsts līdzekļus. Viņa arī atzīst, ka nepieciešam ne vien sistemātiska pieeja no iestāžu puses, bet vajadzīgs arī sabiedrības atbalsts, jo "jebkurš ieslodzītais kaut kad kļūs par bijušo ieslodzīto un viņš ir mūsu sabiedrība".

Runājot par nodarbinātību ieslodzījuma vietā, Trocka atzina, ka visiem gribētājiem nodrošināt darba vietas patlaban nav iespējams, jo to neatļauj novecojusī cietumu infrastruktūra. Šobrīd IeVP visiem potenciālajiem darba devējiem tiek piedāvātas tās brīvās telpas, kas ieslodzījuma vietām ir. Visplašākā nozare, kurā iespējams strādāt ieslodzītajiem cietumā, ir šūšana, tāpat ir iespēja strādāt kokapstrādē. Trocka arī atzina, ka topošajā Liepājas cietumā būs padomāts par infrastruktūru.

Valsts probācijas dienesta (VPD) vadītājs Mihails Papsujevičs novērtēja, ka 15 gados, kopš pastāv VPD, būtiski mainījies sabiedrības viedoklis par ieslodzīto integrāciju sabiedrībā un darba tirgū. Viņš uzsvēra savstarpējo sadarbību starp iestādēm. Galvenais uzdevums ir panākt, lai cilvēks pats spēj funkcionēt sabiedrībā, kad iestāžu darbs beidzas. Papsujevičs norādīja, ka pārsvarā cilvēki, kas nav ne IeVP, ne VPD klienti, situāciju projecē "caur savu domāšanu". "Dažkārt domājam, ka cilvēks notiesāts, saņēmis sodu un iznākot izdarīs secinājumus. Projecējam to caur savu domāšanu, bet ar probācijas klientiem tā nav," pauda VPD vadītājs, uzsverot, ka notiesātās personas domā citādāk. Tāpat ir ar citām dzīves situācijām, piemēram, darba interviju. "Man ejot uz darba interviju ir skaidrs kādi jautājumi jāuzdod [..]. Ar mūs klientu ne vienmēr tā ir. Viņam priekšstati, ko varētu sniegt un cik par to ir jāsaņem ir atšķirīgi," skaidroja Papsujevičs.

Institūcijām ir būtiski saprast, vai katrā no gadījumiem izdarīts maksimālais. Starpinstitucionālā sadarbība ļauj redzēt pāris vienas iestādes robežām, pauda Papsujevičs.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) pauda, ka, neskatoties uz to, ka varbūt bijušo ieslodzīto klātbūtne sabiedrībai varētu likties traucējoša vai pat nodarīt kaitējumu, ir jāsaprot, ka šie cilvēki nekur nepazūd un ir sabiedrības daļa. Tos nav iespējams izolēt, "norokot bedrē un uzliekot vāku".

Bordāna ieskatā pati būtiskākā atziņa, ko iespējams secināt no modernajām pāraudzināšanas metodēm, ir - jo lielāka būs sabiedrības iesaiste, jo labāki būs rezultāti. Labāko rezultātu iespējams panākt, veidojot efektīvu un darboties spējīgu resocializācijas sistēmu. Bordāns uzteica VPD darbu, norādot, ka tā ir ļoti labi funkcionējoša iestāde, kas ar viņiem pieejamajiem resursiem sasniedz uzteicamus rezultātus.

"Mūsu galvenais uzdevums ir iemūrēt vēl vienu ķieģelīti saliedētas, veselīgas sabiedrības veidošanā," noslēgumā uzsvēra ministrs.

Dati liecina, ka Latvijas ieslodzījuma vietās darbojas 12 uzņēmumi, piedāvājot darbu tādās nozarēs kā šūšana, kokapstrāde un kokizstrādājumu izgatavošana, medicīnas iekārtu (mēbeļu) ražošana, palīgdarbs veikalā, iesaiņošanas darbi un ieslodzīto ēdināšana.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Ieslodzījuma vietu pārvalde Jānis Bordāns
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form