Jauno noteikumu projekts paredz, ka personas ar prognozējamu invaliditāti prioritārā kārtībā varēs saņemt veselības aprūpes, medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus, sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus.
Pakalpojumu veidu, apjomu, saņemšanas ilgumu un termiņus noteiks ārstējošā ārsta izstrādātajā un Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) apstiprinātajā personas individuālajā rehabilitācijas plānā.
Noteikumu izstrādātāja Labklājības ministrija (LM) uzsver, ka pakalpojumus varēs saņemt, kamēr personai ir piešķirts prognozējamas invaliditātes statuss. Pēc LM aprēķiniem gadā varētu būt 1440 cilvēki ar prognozējamu invaliditāti.
LM skaidro, ka janvārī stāsies spēkā jaunais Invaliditātes likums, kas paredz iespēju noteikt prognozējamās invaliditātes statusu cilvēkiem, kuriem pēc slimībām vai traumām draud invaliditāte, ja viņus neārstēs un nerehabilitēs.
Prognozējamas invaliditātes gadījumā invaliditātes grupu vēl nenosaka, bet atbilstoši ārstējošā ārsta izstrādātajam individuālajam rehabilitācijas plānam mēģina mazināt slimnieka invaliditātes risku.
Pašreiz spēkā esošās tiesību normas neparedz, ka VDEĀVK, kas veic invaliditātes ekspertīzi, veic arī prognozējamas invaliditātes ekspertīzi. Līdz ar to personas, kurām pastāv invaliditātes risks, saņem ārstniecības, sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus bez atvieglojumiem un bez tiesībām šos pakalpojumus saņemt prioritāri. Operatīva atbalsta trūkums daudzos gadījumos palielina invaliditātes risku.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
