Pētījums: Latvijas mājsaimniecības joprojām ir finansiāli nedrošas

Lai veidotu vismaz 10% uzkrājumus, mājsaimniecības ienākumiem būtu jābūt vidēji 390 latiem uz vienu ģimenes locekli mēnesī, atklāj pētījums.

Salīdzinoši ar pirmā Mājsaimniecību ekonomiskās ilgtspējas indeksa pētījuma rezultātiem situācija nav būtiski mainījusies, un, līdzīgi kā 2010.gada nogalē, ar saviem uzkrājumiem mājsaimniecības varētu iztikt vidēji pusotru mēnesi. Pēc tam mājsaimniecību labklājības līmenis būtiski pasliktinātos.

Lielākā daļa (68%) Latvijas mājsaimniecību plāno savu budžetu, tomēr saplānotais laika periods ir neilgs. Visvairāk (42%) mājsaimniecību savu budžetu plāno vienu mēnesi uz priekšu. Vairāk nekā trīs mēnešus uz priekšu savu budžetu plāno tikai aptuveni katra desmitā Latvijas mājsaimniecība.

"Tas liecina, ka kopumā iedzīvotāji vēl aizvien ļoti vieglprātīgi izturas pret savām finansēm un nenodrošinās pret iespējamajiem riskiem nākotnē. Šķiet, ka ļoti daudzi no patreizējās valsts un personīgās finanšu krīzes nav guvuši tās mācības, kas tiem ļautu nākotnē neatkārtot pagātnē pieļautas kļūdas," komentē SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.

Cilvēki ar zemiem ienākumiem savu mājsaimniecības budžetu plāno aptuveni vienu mēnesi uz priekšu, bet, palielinoties ienākumiem, arī mājsaimniecības budžets tiek plānots ilgākam periodam. Respondenti ar augstiem ienākumiem mājsaimniecības budžetu plāno vidēji trīs mēnešiem.

Vismaz nelieli naudas uzkrājumi ir 67% mājsaimniecību (oktobra pētījumā šis rādītājs bija 65%). Tomēr ienākumu zaudējuma gadījumā, būtiski nesamazinot izdevumus, iztikt no līdz šim veiktajiem uzkrājumiem vairāk nekā trīs mēnešus spētu tikai aptuveni katra desmitā Latvijas mājsaimniecība.

Uzkrājumu veidošanai nepieciešamais ienākumu līmenis vairāk nekā divas reizes pārsniedz šī brīža vidējos ienākumus uz vienu ģimenes locekli mēnesī (165 lati), liecina pētījums.

Iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem iespēju veikt uzkrājumus saredz, ja ienākumi uz vienu ģimenes locekli ir vismaz 309 lati. Savukārt iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem uzskata, ka ienākumiem jābūt vidēji 504 latiem uz ģimenes locekli, lai veidotu 10% uzkrājumu.

"Diemžēl ne vienmēr, palielinoties ienākumiem, paliek vairāk brīvu līdzekļu uzkrājumu veidošanai. Uzkrāt un sekmīgi plānot budžetu ir iespējams pie jebkuriem ienākumiem, jautājums vien, kādas metodes tiek izmantotas un cik nopietni pret šo jautājumu attiecamies," skaidro NPC vadītāja Signe Bierande. "Dzirdam viedokļus, ka ietaupījumus iespējams veidot tikai cilvēkiem ar augstiem ienākumiem. Tomēr nereti, arī pieaugot cilvēku ienākumu līmenim, uzkrājumi tik un tā netiek veidoti. Likumsakarīgi, ka, palielinoties ienākumiem, palielinās arī izdevumi - kredītsaistības, līzinga maksājumi u.c."

Mājsaimniecību ekonomiskās ilgtspējas indekss ir NPC un SKDS ceturkšņa pētījums. Tas nodrošina iespēju sekot līdzi Latvijas mājsaimniecību finansiālās situācijas izmaiņām, fiksē jaunākās tendences un iedzīvotāju finanšu paradumu maiņu. Pētījumu veido būtiskākie personīgo finanšu jautājumu bloki - uzkrājumu veidošana, budžeta plānošana, saistības, kā arī iedzīvotāju finansiālā drošība un pārliecība par nākotni.

Dati tiek iegūti Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju aptaujā, veicot tiešās intervijas respondentu dzīves vietās. Katrā aptaujas reizē aptaujāti ne mazāk kā 1000 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā.