Šā gada pirmajā pusgadā salīdzinoši mazāk dienas nekā 2007.gada un 2008.gada pirmajā pusē laikrakstu un sabiedriskā radio saturā fiksēti kādu sabiedrības grupu izslēdzoši un neiecietīgi izteikumi. Šī tendence ir pozitīvi vērtējama, jo samazina atsevišķu mediju vai to avotu paradumu neiecietīgi izteikties par noteiktām sabiedrības grupām, ceturtdien, prezentējot pētījuma rezultātus, norādīja Rīgas Stradiņa universitātes Žurnālistikas programmas vadītāja Anda Rožukalne.
Salīdzinot ar pagājušā gada pirmo pusi, 2009.gadā medijos nav mainījies iekļaujošo izteikumu skaits par kādu sabiedrības grupu, kas liek secināt, ka iecietības līmenis nav pieaudzis.
Rožukalne sacīja, ka mediju vidū izceļas vieni un tie paši laikraksti - "Latvijas Avīze", "Neatkarīgā Rīta Avīze" un "Vesti Segodnja", kuru saturā ievērojami biežāk nekā citos izdevumos sastopami neiecietīgi izteikumi, taču šajā gadā šajos izdevumos nosacīti palielinājies arī iecietīgo viedokļu daudzums. Līdz ar to var secināt, ka šajos laikrakstos nedaudz palielinājusies viedokļu daudzveidība, atzīmēja eksperte.
No visām šā gada pirmajā pusgadā atlasītajām 227 publikācijām kādu sabiedrības grupu iekļaujoša argumentācija konstatēta tikai 72 publikācijās, bet izslēdzoša argumentācija - 155 publikācijās. Salīdzinot ar 2007.gada sākumu, kad pētījums tika veikts nevis 26, bet gan 14 nedēļas, izslēdzošu argumentāciju ietverošu izteikumu skaits ievērojami pieaudzis "Latvijas Avīzē", bet samazinājies laikrakstā "Čas", informēja pētījuma veicēji.
Rožukalne uzsvēra, ka pētījuma laikā mainījušās tās sabiedrības grupas, par kurām visbiežāk tiek izteikti neiecietīgi vai iecietīgi viedokļi. Pētījuma sākumā 2007.gadā pārliecinošs vairākums neiecietīgo un izslēdzošo izteikumu drukātājos medijos tika veltīti seksuālajām minoritātēm, bet pagājušajā gadā un šā gada pirmajā pusgadā visvairāk izslēdzošu izteikumu vērsti pret krievvalodīgajiem.
Šogad mediju telpā dominē diskusija par latviešu un krievvalodīgo Latvijas iedzīvotāju attiecībām. Izteikumiem par citām grupām ir daudz mazāka nozīme, bet tai pat laikā nemainīgs, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, palicis nievājošu izteikumu skaits par nevalstiskām organizācijām, secināts pētījumā.
Iepriekšējo pētījuma dati parādīja, ka medijos dominējošo iecietības vai neiecietības klimatu lielā mērā ietekmēja redakciju darbinieki, kas savos komentāros, interviju jautājumos vai virsrakstu un fotogrāfiju parakstu izvēlē konsekventi veidoja iekļaujošu vai izslēdzošu argumentāciju un pauda attieksmi pret konkrētām sabiedrības grupām. Arī šā gada pirmajā pusē saglabājās šī tendence, taču kopumā redakciju ietekme izslēdzošas argumentācijas uzturēšanā ir samazinājusies, bet pieaudzis politiķu izteikto neiecietīgo viedokļu skaits, vēstīja Rožukalne.
Monitoringa dati liecina, ka laikrakstu "Neatkarīgā Rīta Avīze", "Vesti Segodnja", "Latvijas Avīze" un "Čas" redakcija un žurnālisti sistemātiski veido un atražo izteikumus par dažādām sabiedrības grupām. Šie viedokļi apšauba atsevišķu grupu politiskās līdzdalības leģitimitāti, projicē bezpalīdzības un politiskās atsvešinātības attieksmi uz savas grupas dalībniekiem, aicina izslēgt "svešas" grupas no politiskās telpas un lēmumu pieņemšanas un noniecina grupu definētās problēmas.
Sabiedriskās politikas centra "Providus" vadošā pētniece Marija Golubeva sacīja, ka, apkopojot trīs gadu laikā savāktos datus par sabiedrības grupu atspoguļojuma tendencēm Latvijas medijos, situācijas uzlabošanai monitoringa grupa sagatavojusi vairākus priekšlikumus žurnālistiem.
Pētnieki iesaka žurnālistiem veidot jaunu, no mediju īpašniekiem un redaktoriem neatkarīgu nevalstisko organizāciju, kas pievērstos tieši žurnālistu ētikai. Tāpat pētnieki iesaka apsvērt iespēju jaunajiem žurnālistiem vai žurnālistikas studentiem pašiem turpināt mediju monitoringu ar mērķi pievērst sabiedrības uzmanību neiecietības un rasisma gadījumiem medijos.
Tiek ieteikts rast arī iespēju veidot elektronisku žurnālu mediju profesionāļiem, kurā tiktu diskutēti ar mediju ētikas un profesionālisma dilemmām saistīti jautājumi.
Savukārt Eiropas Komisijai pret rasismu un neiecietību (ECRI) pētnieki iesaka pievērst uzmanību tam, ka tās rekomendācijas attiecībā uz nepieciešamību cīnīties pret rasistiska satura izteikumu lietošanu plašsaziņas līdzekļos netiek efektīvi pildītas.
Šis bija pēdējais projekta "Izaicinājums pilsoniskajai līdzdalībai" pusgada ziņojums, kas apkopo tendences Latvijas medijos kopš 2007.gada pirmā pusgada.
Mediju monitoringa gaitā tika analizēti un uzskaitīti gadījumi, kad mediji izslēdzoši vai iekļaujoši raksta vai runā par atsevišķām sabiedrības grupām.
2008.gada un 2009.gada monitorings aptvēra laikrakstus "Diena", "Neatkarīgā Rīta Avīze", "Latvijas Avīze", "Čas", "Vesti Segodnja", "Telegraf", kā arī sabiedriskā radio diskusiju programmas - Latvijas Radio 1 raidījumu "Krustpunktā" un Latvijas Radio 4 raidījumu "Deņ za dnem".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
