Kā šodien pētījuma prezentācijā informēja sociologs Arnis Kaktiņš, saskaņā ar aptaujas datiem Ances un Jūrkalnes pagastā dzīvojošajām fertilā vecuma - no 15 līdz 50 gadiem - sievietēm patlaban kopumā vidēji katrai ir 1,38 bērni. Savukārt par visvēlamāko bērnu skaitu pašreizējā Latvijas situācijā vienā ģimenē aptaujātās sievietes atzīst vidēji 2,33 bērnus. Bet pašas sievietes gadījumā, ja tiktu nodrošināti visi nepieciešamie apstākļi, sev personīgi vidēji vēlētos 2,58 bērnus.
Aptaujas dati liecina, ka tuvāko trīs gadu laikā kopumā 18% abu pagastu sieviešu "noteikti" sev vēlētos vēl kādu bērnu, bet 10% ir atzīmējušas, ka to "drīzāk" vēlētos.
Kā faktorus, no kuriem ļoti lielā mērā ir atkarīgs tas, vai tuvāko trīs gadu laikā viņas varētu pasaulē laist vēl kādu bērnu, aptaujātās sievietes visbiežāk ir atzīmējušas personīgo finansiālo situāciju, valsts pabalstus, darba esamību pašai un personīgo veselības stāvokli.
Nedaudz retāk ir tikuši atzīmēti tādi faktori kā partnera vai laulātā darba esamība, piemērota partnera esamība, partnera vai laulātā veselības stāvoklis, iespējas izmantot bērna kopšanas atvaļinājumu, sadzīves apstākļi un palīdzības bērnu aprūpē pieejamība.
No visiem piedāvātajiem faktoriem visretāk ir ticis atzīmēts patriotisms pret Latviju - to par ļoti svarīgu ir atzina tikai 6% aptaujāto sieviešu.
Aptaujas dati liecina, ka no piedāvātā īpašo atvieglojumu un pabalstu saraksta, kas varētu veicināt jaunu bērnu laišanu pasaulē, Ances un Jūrkalnes pagasta sievietes kā sev personīgi ļoti motivējošus visbiežāk ir atzīmējušas lielāku vienreizējo pabalstu par bērnu un vēl lielākus pabalstus par katru nākamo bērnu, iespēju bez maksas izmantot bērnudārza pakalpojumus un iespēju bērnus no 13 gadu vecuma nodarbināt vasarā.
Retāk ir tikuši atzīmēti tādi iespējamie labumi kā ēdināšana skolā visiem bērniem par velti, mācību līdzekļu iegāde, pašvaldības dzīvokļa izīrēšana, nekustamā īpašuma nodokļa atlaide mājoklim un citi.
Aptauja veikta janvārī un februārī, intervējot visas abos pagastos pieejamās sievietes fertilajā vecumā. Kopā izdevās aptaujāt 184 sievietes.
Ventspils novada domes priekšsēdētājs Aivars Mucenieks (ZZS) skaidroja, ka pašvaldība mēģina ar sev pieejamiem līdzekļiem sekmēt demogrāfiskās situācijas uzlabošanos, tāpēc veikta šāda aptauja. No pētījumā konstatētā daudzas lietas prasa ievērojamus finanšu līdzekļus, tomēr daļu jau iecerēts sākt realizēt, piemēram, vienreizējais pabalsts par bērna piedzimšanu tikšot palielināts no pašreizējiem 50 latiem uz 100 latiem, kā arī tikšot domāts par skolēnu bezmaksas ēdināšanu.
Demogrāfs Ilmārs Mežs šo pašvaldības iniciatīvu slavēja, uzsverot, ka demogrāfijas jautājumu risināšanā bieži ir svarīgāka griba, nevis tikai finanses, jo, piemēram, daudzās bagātās pašvaldībās rindas uz bērnudārziem ir, bet nabadzīgās pašvaldības šo jautājumu atrisinājušas, jo uzskatījušas par prioritāru.
Mežs arī kritizēja Latvijā realizēto politiku, kas esot "aktīva bezbērnu politika", apgalvojot, ka Latvija esot pirmajā vietā Eiropā, kas visvairāk ietaupa uz jaunajām ģimenēm. Tāpat viņš pārmeta pašvaldībām, kas būvē pārāk dārgus bērnudārzus, jo citās vietās uz vienu bērnu izmaksas esot divas līdz trīs reizes zemākas.
Veselības ministre Ingrīda Circene (V) atzina, ka liela problēma esot cilvēku attieksmē un domāšanas veidā. "Jādomā, kā celt godā māti, bērnus, ģimeni," pauda ministre.
Savukārt Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Māris Pūķis uzsvēra, ka demogrāfija ir saistīta ar inflāciju un ka inflācijas apkarošana par katru cenu varētu būt dramatiska demogrāfijai. Pūķis arī norādīja, ka ir jāattīsta ekonomika un tad būšot avoti, no kā finansēt demogrāfiskā stāvokļa veicināšanas pasākumus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
