Pētnieki atzinīgi vērtē jauno valdības stratēģiju izglītības jomā un aicina to vēl papildināt ar vairākiem pasākumiem
Foto: Itar-Tass/Scanpix

Pētnieki atzinīgi vērtē jauno valdības stratēģiju izglītības jomā, vienlaikus aicinot to papildināt ar vairākiem pasākumiem, piemēram, nesekmīgo un no izglītības izkritušo skolēnu integrēšanu izglītības sistēmā, kritiski izvērtējot esošo korekcijas klašu sistēmu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Projekta "Izglītības politikas monitorings" eksperte "Providus" pārstāve Marija Golubeva trešdien, prezentējot ziņojumu par izglītības politikas iniciatīvu monitoringa rezultātiem, klātesošajiem norādīja, ka valdības deklarācija un valdības rīcības plāns izglītības jomā ir labs, taču tajos būtu jāiekļauj arī citi pasākumi, kas precizē un papildina izglītības reformu darba kārtību.

Golubeva informēja, ka viens no deklarācijā dotajiem uzdevumiem ir talantus attīstoša un konkurētspējīga izglītība, kas pieejama ikvienam visu mūžu, kā arī vispārējā izglītība līdz 18 gadu vecumam. Ziņojumā secināts, ka šis uzdevums var sekmēt "ES 2020" mērķu sasniegšanu, taču jānodrošina, ka skolās ir vide, kas iedrošina visus skolēnus un piedāvā individuālo atbalstu tur, kur tas ir vajadzīgs.

Viens no deklarācijas uzdevumiem minēts, ka jāsasniedz pilnībā publiski finansēta pirmsskolas izglītība un aprūpe no pusotra gada vecuma saskaņā ar principu "nauda seko bērnam līdz pirmsskolas izglītības iestādei". Arī šis deklarācijas uzdevums ziņojumā vērtēts pozitīvi ‒ secināts, ka tas var sekmēt "ES 2020" mērķu sasniegšanu, jo kvalitatīva pirmsskolas izglītība un aprūpe ir viens no veidiem, kā vecināt sekmīgu mācīšanos.

Golubeva arī norādīja, ka rīcības plāns izglītības jomā lielā mērā atspoguļo praktiski visas no attīstības plāna "Latvija 2030" prioritātēm, taču tajā jāiekļauj vairāki pasākumi, lai sekmētu reformu sasniegšanu.

"Rīcības plāns jāpapildina ar pasākumiem, kuru tiešais mērķis ir nesekmīgo un no izglītības izkritušo skolēnu integrēšana izglītības sistēmā, tostarp kritiski izvērtēt esošo korekcijas klašu sistēmu un, iespējams, atteikties no tās par labu sistēmai, kas nenodala nesekmīgos skolēnus no pārējiem skolēniem," paskaidroja Golubeva.

Viens no ieteikumiem, lai sekmētu izmaiņas izglītības politikā, ziņojumā minēts arī tas, ka ir jāpalielina ne tikai atbalsts bilingvālajai izglītībai mazākumtautības skolās, bet arī jānodrošina starpkultūru izglītības un bilingvālās izglītības prasmju apguve latviešu skolu skolotājiem, lai būtu iespējams labāk integrēt skolā bērnus no mazākumtautību un jaunu imigrantu ģimenēm.

Ziņojumā arī izvērtētas koalīcijas partiju programmas izglītības jomā "ES 2020" stratēģijas kontekstā.

Pētnieki atzinuši, ka "Vienotības" piedāvājums vispārējās izglītības jomā atbilst iekļaujošās izglītības mērķiem, izņemot punktu par skolēnu dalīšanu akadēmiskajā un profesionālajā plūsmā jau no 7.klases.

"Vairāki pētījumi liecina, ka agra skolēnu diferencēšana pēc šāda principa klasē palielina sociālo diferenciāciju starp skolēniem un valstīs, kas atcēla agro skolēnu dalīšanu akadēmiskajās un profesionālajās programmās, izglītības sistēma kļuva sociāli vienlīdzīgāka," teica Golubeva.

Arī Zatlera Reformu partijas priekšlikumi izglītības jomā kopumā atbilst "ES 2020" mērķiem, jo uzsver kvalitatīvas pirmsskolas izglītības un aprūpes pieejamību, ka arī piedāvā skolām lielāku brīvību pedagoģisko pieeju izvēlē.

Savukārt Nacionālās apvienības izvirzītie mērķi izglītības jomā ir pretrunīgi. Ziņojumā minēts ka, no vienas puses, kritiskās domāšanas un radošuma attīstība skolās un pieeja, kad tiek novērtēts mācīšanas un mācīšanās process, nevis tikai skolēni, atbilst mūsdienu izpratnei par iekļaujošu un progresīvu izglītības sistēmu un šāda pieeja var sasniegt "ES 2020" mērķi.

Taču Nacionālās apvienības piedāvājums par ātru pāreju uz mācībām tikai valsts valodā un bilingvālās izglītības atcelšanu mazākumtautību skolās jau 2013.gada apdraudētu vienādu izglītības pieejamību dažādu etnisko grupu skolēniem, jo atbilstoši dažādiem pētījumiem skolēniem, kas mācās tikai otrajā valodā, ir kopumā lielāks risks atpalikt akadēmiski no vienaudžiem, kas mācās dzimtajā valodā.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Profesionālās izglītības un vispārējās izglītības departamenta direktora vietniece Inita Juhņēviča norādīja, ka ziņojums apliecina, ka izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa iecerētās reformas ir atbalstāmas.

"Noklausoties pētījuma rezultātus, priecē, ka ministra iecerētās reformas ir atbalstītas," teica Juhņeviča.

IZM pārstāve norādīja, ka nākotnē ir būtiski panākt, lai visas skolas neatkarīgi no tā, cik skolēnu tajās mācās, ir spējīgas nodrošināt vienādu kvalitāti.

"Mazākajās skolās ir pieejams mazāks finansējums, kas liedz skolēniem nodrošināt vienlīdzīgu atbalsta personālu, tas jālabo," atzina IZM pārstāve.

Ziņojumā izvērtēta jauno izglītības reformu iniciatīvu atbilstība Latvijas un ES stratēģiskiem mērķiem izglītības jomā, kā arī sabiedrības vajadzībām – visu bērnu tiesībām uz kvalitatīvu, iekļaujošu izglītību.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form