Pētnieks: krieviski runājošie Latvijā nevēlas pazaudēt savu krieviskās kultūras identitāti
Foto: LETA

Lielākā daļa krieviski runājošo, kuri dzīvo Latvijā, uzskata, ka Latvija ir to mājas, taču tajā pašā laikā tie nevēlas pazaudēt savu krieviskās kultūras identitāti, uzskata Glāzgovas Universitātes Centrāleiropas un Austrumeiropas pētnieks Ammons Českins.

Pētnieks, kurš šodien Latvijas Okupācijas muzejā prezentēja grāmatu "Krieviski runājošie postpadomju Latvijā. Identitātes diskursīvās stratēģijas", sacīja, ka cilvēks, kurš dzīvo Latvijas sabiedrībā, ļoti viegli var iemācīties latviešu valodu, taču just piederības saknes ar Latviju jau esot cits jautājums.

Českins, kurš Latvijā dzīvojis vairākus mēnešus un klātesošajai publikai uzstājās latviešu valodā, sacīja - lai situāciju pilnībā izprastu, viņš analizējis notikumus Latvijā kopš Atmodas laikiem. Viņš analizējis Latvijā izdotos laikrakstus krievu valodā, kā arī veicis pētījumus, cenšoties noskaidrot krieviski runājošo attieksmi un nostāju vairākos jautājumos.

Analizējot Latvijā izdotos laikrakstus krievu valodā, viņš secinājis, ka tajos bieži vien norādīts, ka krieviski runājošie jau ilgstoši dzīvo Latvijā, tādēļ esot neatņemama valsts daļa. Tāpat krievvalodīgajiem esot cieša asociācija ne tikai ar dažādām sporta komandām, valsts nozīmes pieminekļiem, bet arī valsts svētkiem, piemēram, Jāņiem. "Tas pierāda, ka krieviski runājošie piedalās latviešu kultūras telpā. Tas ir tik interesanti, ka arī viņi Brīvības pieminekli uztver kā savu simbolu. Tas ir ļoti pozitīvi," pauda Českins.

Pētnieks vērsa uzmanību, ka šogad ar studentiem apmeklējis Daugavpili un bijis patīkami pārsteigts, dzirdot vairāk cilvēku runājam latviešu valodā. Tas nozīmējot, ka Latvija patiesībā ir veiksmes stāsts šajā jautājumā.

Tomēr krieviski runājošie Latvijā nevēlas pazaudēt savu krieviskās kultūras identitāti. Veicot aptaujas Uzvaras parkā par Latvijas okupāciju, lielākā daļa no aptaujātajiem vecāka gadagājuma cilvēkiem norādījuši, ka okupācija nav notikusi. Tikmēr tikai daļa jauniešu, atbildot uz identisku jautājumu, norādīja, ka okupāciju varot uztvert daļēji. Tas, pētnieka ieskatā, liecina, ka norisinās pārmaiņu procesi.

"Kulturāli Krievijai ir kāds pluss, viņi var piesaistīt ar valodu un kultūru, taču politiski šāda plusa īsti nav. Cilvēki, atbildot uz jautājumu, vai vēlētos dzīvot Krievijā, bieži norādījuši, ka vēlas dzīvot tieši Latvijā. Viņi man sacīja - tur, Krievijā, ir bardaks, bet šeit ir normāli. Arī ekonomiskā situācija šeit ir labāka," sacīja pētnieks.

"Politiski un ekonomiski Krievijas ietekme nav tik stipra, tikai kulturāli," viņš piebilda.

Pētījumā aplūkota Latvijas krieviski runājošo iedzīvotāju identitāte un šīs sabiedrības daļas nostāja pret Latvijas un Krievijas īstenoto politiku. Českins uzskata, ka krieviski runājošie Latvijā ir izveidojuši identitātes, kas vienlaikus noraida un pieņem gan latvisko, gan krievisko identitāti un kas būtībā ir sarežģīts latviskās un krieviskās identitātes hibrīds.

Pētījumā Českins pauž uzskatu, ka, neskatoties uz kaimiņvalsts pūlēm, Latvijā daudzi krieviski runājošie nejūt ciešas politiskās saites ar Krieviju. Tai pašā laikā Latvijas saziņas līdzekļu un politiskās telpas analīze rāda, ka krieviski runājošie bieži ir attēloti lojālāki Maskavai nekā Rīgai.

Tags

Glāzgova Krievija Maskava Uzvara

Comment Form