Pie Ummja izpostītas gandrīz visas peldēšanas aizlieguma zīmes
Foto: DELFI

Carnikavas novadā pie Ummja ezera sabojātas gandrīz visas informatīvās zīmes par peldēšanās aizliegumu, tādēļ pastiprinās tā uzraudzību,informēja Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Dabas izglītības centra "Meža māja" speciāliste Aiga Priede.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Lai nodrošinātu normatīvo aktu ievērošanu īpaši aizsargājamā dabas teritorijā un kontrolētu peldēšanās aizlieguma ievērošanu, DAP inspektori un pašvaldības darbinieki regulāri apsekos Ummja ezera apkārtni un pastiprināti uzraudzīs peldēšanās aizlieguma ievērošanu.

Priede atgādināja, ka Ummja ezerā jau no 1. jūnija, sargājot retu un īpaši aizsargājamu ūdens augu Dortmaņa lobēliju, noteikts peldēšanās aizliegums, kas būs spēkā līdz 15. augustam.

"Lai gan rit vien trešā sezonālā peldēšanās lieguma nedēļa, ezera teritorijā jau patvaļīgi bojātas un saplēstas gandrīz visas no 16 DAP uzstādītajām informatīvajām zīmēm, kas vēstī par aizliegumu. Ezerā vēl joprojām peldas cilvēki, neievērojot sezonas aizliegumu atrasties Ummja ezerā," sacīja Priede.

Viņa teica, ka siltajās dienās novērots, ka cilvēki peldēšanās aizliegumu Ummja ezerā neievēro. Šeit sastopami lieli un mazi peldētāji. Sabiedrība jau vairākus gadus tiek izglītota un cilvēkiem regulāri sniegta plaša informācija gan par peldēšanās aizliegumu, gan par Ummja ezera unikalitāti un tajā sastopamajiem īpaši aizsargājamiem augiem, kuru eksistence tiek apdraudēta. Tomēr vēlamais rezultāts nav sasniegts, un daļai sastapto cilvēku nav izprotama nepieciešamība sargāt dabu.

DAP, lai saglābtu unikālās dabas vērtības, īsteno pasākumus, kas vērsti uz Ummja kā masu peldvietas izmantošanas ierobežošanu. Ezerā noteikts sezonāls atrašanās aizliegums. Lai gan normatīvie akti nosaka, ka peldēšanās aizlieguma neievērošanas gadījumā var tikt piemērots sods no 30 līdz 1000 eiro, praksē līdz šim tas nav īstenots, jo uzsvars galvenokārt likts uz sabiedrības izglītošanu un ieradumu maiņu. Tomēr šīs sezonas novērojumi liecina, ka DAP nāksies piemērot noteiktos sodus, tādējādi disciplinējot noteikumu pārkāpējus, sacīja Priede.

Ummja ezers ir nozīmīgs biotops, kas sevišķi bagāts lobēliju un ezereņu audzēm, kuras satopamas seklajā ūdens daļā, gandrīz visapkārt ezeram. Tas ir ne vien Latvijas, bet arī viens no Baltijas valstu izcilākajiem lobēliju-ezereņu ezeriem. Ņemot vērā kvalitatīvās ūdens īpašības, Ummja ezeru īpaši ir iecienījuši tuvējās apkārtnes iedzīvotāji.

Diemžēl līdz ar cilvēku vēlmi veldzēties dzidrajā ūdenī, biotopam un arī īpaši aizsargājamiem augiem tiek nodarīts neatgriezenisks kaitējums, jo galvenais ezera apdraudējuma iemesls ir rekreācijas un tūrisma izraisītā antropogēnā eitrofikācija. Peldēšanās mākslīgi veicina ūdens bagātināšanos ar barības vielām, kā rezultātā pasliktinās ūdens kvalitāte - ezers aizaug un tajā vairs nav sastopami īpaši aizsargājamie augi, skaidro "Meža mājas" speciāliste.

"Iespējams, ka daļai sabiedrības tas var šķist mazsvarīgi, tomēr katrs dabas objekts un ekosistēma veic kādu ekoloģisko funkciju, kuras nozīmi var aptvert tikai pēc viena vai vairākiem gadsimtiem. Mūsu spēkos ir saglabāt unikālos lobēliju ezerus dabas daudzveidībai un nodot šīs vērtības nākamajām Latvijas paaudzēm," skaidroja Priede.

View this post on Instagram

Pastaiga gar dzidrūdens ezeru Ummi. #latvia🇱🇻 #nature #lake # sunset #trail

A post shared by Annsis Īvvāns (@annsisivvans) on Nov 24, 2019 at 8:25am PST


Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form