Pieaug interese par tiesāšanos saistībā ar čekas maisu atvēršanu, vēsta LNT  (33)

Ja "maisos" atrodamais vēlas tiesā pierādīt, ka nav sadarbojies ar VDK, viņam sākotnēji ir jāvēršas Ģenerālprokuratūrā, kas šogad saņēmusi divus pieteikumus. "Saņemot pieteikumu, prokuratūrā piecu dienu laikā tiek ierosināta pārbaudes lieta, un tad šo pārbaudes lietu izmeklē divu mēnešu laikā. Tad lieta tiek nosūtīta uz tiesu," raidījumam skaidroja Speciālizētās vairāknozaru prokuratūras virsprokurora pienākumu izpildītāja Antra Sprudzāne.

LNT atgādina, ka iepriekš izskanējis – iespējamība, ka tiesa apzinātu sadarbību nepierādīs, ir liela, jo valstī nav saglabājies liels skaits dokumentu, kas sadarbību apstiprinātu. Līdz šim brīdim tiesās skatītas ap 300 šādu lietu, un tikai uz rokas pirkstiem saskaitāmās sadarbības fakts ir pierādīts.

To, ka tiesas spriedums, kurā sadarbība nav konstatēta, simtprocentīgi nenozīmē, ka cilvēks nav bijis VDK aģents, raidījumam neslēpa arī Rīgas rajona tiesas priekšsēdētāja Inese Siliņeviča, kura pati skatījusi šādas lietas.

Viņa uzsvēra, ka iespējai tiesas ceļā pierādīt nesadarbošanos ar čeku ir jābūt. "Tas, ka lietas ir bezjēdzīgas, es noteikti neteiktu, jo, pirmkārt, cilvēkam pastāv tiesības uz nevainīguma prezumpciju," teica tiesnese. Viņa pauda uzskatu, ka šo lietu skaits tuvākā pusgada laikā pieaugs.

Maisos atrodamajiem, kuru sadarbība ar VDK tiesā nav konstatēta, pēc kartotēkas publicēšanas pastāv iespēja vērsties tiesā arī par goda un cieņas aizskaršanu, taču šādu pieteikumu pagaidām nav. Tiek pieļauts, ka, lai izvairītos no liekas publicitātes, šādu lietu nākotnē varētu arī nebūt.

LNT vēsta, ka pagājušā gada nogalē sūdzību saistībā ar "čekas maisiem" saņēma arī Satversmes tiesa. Pieteikuma autors vēlējās apstrīdēt likumu, saskaņā ar kuru iespējamie aģentu vārdi kļuva publiski. Taču juridisko nepilnību dēļ sūdzība netika pieņemta.

Par cilvēku gatavību tiesu darbiem liecināja arī tas, ka brīdī, kad bija zināms, ka "maisi" tiks atvērti, cilvēki vērsās Satversmes aizsardzības birojā, lai uzzinātu, kāda veida informācija par viņiem ir pieejama Totalitārisma seku dokumentēšanas centrā.

Nedēļā tādas ziņas vēlējās iegūt vidēji 15 līdz 20 interesenti, informē LNT.

Jau vēstīts, ka 2018. gada 20.decembrī interneta vietnē "kgb.arhivi.lv" tika publiskota daļa no VDK dokumentiem.

Mājaslapā ir trīs galvenās sadaļas, vienā no tām ir skaidrota vietnes būtība - kas tajā publiskots, kādā kārtībā, kāpēc dokumenti ir publiskoti un kā tiem piekļūt. Piemēram, uzsvērts, ka vietnē publicētajos dokumentos atrodamie dati ir informatīva rakstura ziņas un nerada juridiskas sekas bez atbilstoša fakta konstatējuma tiesas nolēmumā.

Tāpat atsevišķā sadaļā ir pieejami palīgmateriāli un tehniskie skaidrojumi, ar kuriem interesenti aicināti iepazīties pirms dokumentu aplūkošanas. Piemēram, grafikā ir aplūkojama VDK struktūra, skaidroti dokumentos atrodamie saīsinājumi, aģentu alfabētiskās kartotēkas būtība, publiskots 1983. gadā pieņemtais nolikums par aģentūras aparātu un uzticības personām, kā arī 1983. gadā apstiprinātā VDK aģentūras uzskaites un reģistrācijas kārtība.

Galvenajā – Dokumentu – sadaļā ir četras apakškategorijas – VDK darbinieku tālruņu grāmata, kas satur informāciju par VDK štata darbiniekiem, VDK ārštata operatīvo darbinieku uzskaites kartotēka, VDK aģentūras alfabētiskā kartotēka un VDK aģentūras statistiskā kartotēka. Atverot katru no tām, ir īsi skaidrota publiskoto dokumentu būtība, tai skaitā tajos atrodamā informācija.

Pirmie bijušās VDK dokumenti ir pieejami attēlu veidā un nav iespējama to meklēšana vai cita tamlīdzīga apstrāde. Piemēram, VDK ziņotāju kartītes aplūkojamas alfabētiskā kārtībā attēlu veidā, tās savulaik aizpildītas rokrakstā, krievu valodā un tajās atrodams visai maz informācijas - ziņotāja vārds, uzvārds, segvārds, atsevišķi personas dati, atbildīgā VDK nodaļa u.tml., bet nav informācijas par reālo ziņotāja darbību.

Lai piekļūtu Latvijas Nacionālā arhīva mājaslapā publicētajiem bijušās VDK dokumentiem, ikvienam būs jāreģistrējas.