Kopš 2000.gada latviešu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā pakāpeniski pieaudzis par 1,6% - līdz 59,3% 2009.gadā. 2000.gadā latviešu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā bija 57,7%.
Piemēram, 1935.gadā no visiem Latvijas iedzīvotājiem 77% bija latvieši, bet laikā līdz 1989.gadam latviešu īpatsvars samazinājās par 25% - līdz 52%.
Zīmīgi, ka arī galvaspilsētā Rīgā latviešu īpatsvars kopš 2000.gada ir nedaudz palielinājies - no 41% līdz 42,3% 2009.gadā. Tomēr Rīgā pēdējos piecus gadus latviešu īpatsvars nav mainījies un jau kopš 2004.gada ir 42,3%. Vienīgi 2006.gadā latviešu īpatsvars pieauga līdz 42,4%, bet jau nākamajā gadā atkal samazinājās līdz 42,3%.
Savukārt 1935.gadā no visiem Rīgas iedzīvotājiem 63% bija latvieši, bet 1989.gadā tikai 36,5%.
Valstī kopumā latviešu skaits ir samazinājies, taču procentuāli pret visiem iedzīvotājiem - audzis. Savukārt Rīgā procentuālās izmaiņas ir nelielas, bet skaitliski latviešu skaits ir palielinājies, kas būtu saistāms ar to, ka Rīgā dzīvojošo skaits arī kopumā ir pieaudzis.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2009.gada sākumā Latvijā bija 2 261 294 pastāvīgo iedzīvotāju, no tiem 1 532 653 dzīvoja pilsētās, bet 728 641 - laukos. Procentuāli pilsētās dzīvoja 67,8%, bet laukos - 32,2% Latvijas iedzīvotāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
