Piebalgs optimistisks par Latvijas iespējām gūt panākumus cīņā par nākamo ES daudzgadu budžetu  (20)

Piebalgs pauda viedokli, ka Latvijas perspektīvas ir ļoti labas. Piebalgs norādīja, ka ir vērojama svarīga kustība attiecībā uz tiešmaksājumu izlīdzināšanu, bet attiecībā uz Kohēzijas fondu līdzekļiem tagad ir atruna par to, ka valstīm, kur bija iekšzemes kopprodukta (IKP) kritums, varētu nebūt ierobežojuma 2,5% apmērā no IKP.

ES komisārs domā, ka Latvijas intereses par lielāku finansējumu tiekot sasniegtas jebkurā gadījumā, jo Latvija ir neto ieguvēju valsts, tātad saņem no ES vairāk naudas, nekā maksā.

Piebalgs uzskata, ka abas prioritātes - pietiekami liela kohēzijas politikas finansējuma nodrošināšana un vienlīdzīgāku nosacījumu panākšana Latvijas lauksaimniekiem - esot bijusi absolūta politiskā nepieciešamība. Kaut arī kohēzijas finansējums atstāj lielāku iespaidu uz ekonomiku, tiešmaksājumi Latvijā politiski ir daudz jūtīgāka tēma, piebilda Piebalgs.

Taujāts, vai varētu izdoties panākt tiešmaksājumu izlīdzināšanu tādā līmenī, kā to vēlētos Latvija, ES komisārs atbildēja: nav iespējams, lai visiem būtu vienādi, jo, vieniem iegūstot, citi zaudē, tāpēc nepieciešams rast kompromisu.

Vienlaikus Piebalgs norādīja, ka Latvijas interešu sasniegšanai attiecībā uz tiešmaksājumiem ir veikts jau viss iespējamais - tika iesaistīti paši tiešmaksājumu saņēmēji, Eiropas Parlamenta (EP) deputāti, kā arī valdība. Savukārt, runājot par struktūrfondu finansējumu, vispārējais vājums ir tas, ka trūkst pārliecinoša stāsta par to, kā Kohēzijas fonda līdzekļi mainītu, piemēram, IKP izaugsmi.

Savukārt tādi gadījumi kā, piemēram, pagaidām neveiksmīgais projekts ar vilcienu iepirkumu, kuram paredzēts 100 miljonu latu Kohēzijas fonda līdzfinansējums, neietekmēšot diskusiju par kohēzijas finansējumu, teica ES komisārs.

Sarunas par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu 2014.-2020.gadam ir viena no Latvijas valdības prioritātēm. Latvija ir izvirzījusi divus galvenos uzdevumus sarunās par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu - Kohēzijas politikas finansējuma saglabāšana vismaz esošā perioda līmenī un godīgu tiešmaksājumu noteikšana Kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros.