Piecos mēnešos par 5 miljoniem eiro mazāk: samazinājušies pacientu līdzmaksājumi par zālēm
Foto: Shutterstock

Saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta (NVD) datiem, kopš jaunā kārtība stājusies spēkā, pacienti līdzmaksājumos par valsts kompensējamajām zālēm ik mēnesi ietaupa vairāk nekā 1 miljonu eiro, kas kopumā pirmajos piecos mēnešos ļāvis viņiem ietaupīt 5,05 miljonus eiro, portālu "Delfi" informēja Zāļu valsts aģentūras (ZVA) pārstāve Dita Okmane.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Lai novērstu situāciju, kad iedzīvotāji pārmaksā par valsts kompensējamajiem medikamentiem, no šā gada 1. aprīļa tika mainīta valsts kompensējamo zāļu izrakstīšanas kārtība – ārsts receptē tagad norāda aktīvo vielu, nevis konkrēta medikamenta nosaukumu, savukārt aptiekas no vienādas iedarbības zālēm izsniedz kompensējamās zāles ar zemāko cenu, kuras ir tikpat kvalitatīvas, efektīvas un drošas, norādīja Okmane.

Pacientu vidējais papildus veiktais maksājums jeb līdzmaksājums par vienu recepti, iegādājoties dārgākas līdzvērtīgas iedarbības zāles, jūnijā samazinājies par 45%, jūlijā – par 46%, bet augustā – par 48%, proti, augustā tas ir samazinājies no 3,60 eiro uz 1,88 eiro, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo periodu.

Pacientu līdzmaksājums par vienu recepti laikā no šī gada 1. aprīļa līdz 1. septembrim vidēji samazinājies par 1,60 eiro, atklāja Okmane.

Viņa skaidroja, ka, līdz ar brīdi, kad tapa zināms, ka no 1. aprīļa stāsies spēkā jaunā kompensējamo zāļu izrakstīšanas kārtība, uz 2020. gada 1. aprīli 250 kompensējamajiem medikamentiem ražotājs ir samazinājis cenu, tai skaitā 50 medikamentiem ar pirms tam jau esošu zemāko cenu. Uz 2020. gada 1. maiju cenas samazinātas vēl 18 medikamentiem, uz 1. jūliju – vēl 75 medikamentiem, bet uz 1. septembri – vēl 45 medikamentiem.

Laikā no 2019. gada 1. februāra līdz 2019. gada 1. jūlijam pirms sistēmas maiņas no kompensējamo zāļu saraksta svītrots 81 medikaments, bet pēc sistēmas maiņas laikā no 2020. gada 1. februāra līdz 2020. gada 1. jūlijam – 99 medikamenti.

Savukārt 70 jauni medikamenti ir iekļauti kompensējamo zāļu sarakstā. Līdz ar to nav apstiprinājušās bažas, ka jaunā kārtība veicinās zāļu svītrošanu no kompensējamo zāļu saraksta. Gluži pretēji, tā veicinājusi zāļu cenu samazinājumu un zemākas cenas zāļu pieejamību, apgalvo Okmane.

No 2020. gada 1. aprīļa līdz 30. jūnijam saņemti 175 ārstu un farmaceitu un 20 pacientu ziņojumi par zāļu blaknēm. Salīdzinoši ar 2019. gadu, kad kopumā ZVA saņēma 61 ārstu un farmaceitu un 48 pacientu blakņu ziņojumus. Ziņojumu analīze liecina, ka ziņotās blaknes ir jau norādītas zāļu aprakstā un lietošanas instrukcijā kā galvenokārt mazāk būtiskas blaknes, proti, tās ir jau zināmas un paredzētas.

Blakņu ziņošanas aktivitāte Latvijā joprojām ir vērtējama kā zema, salīdzinot ar tādām valstīm kā Francija, Dānija un Nīderlande, kur saņemto blakņu ziņojumu skaits uz 1000 iedzīvotājiem vairākkārt pārsniedz ik gadu Latvijā saņemtos ziņojumus.

ZVA un Veselības ministrija aicina iedzīvotājus arī turpmāk par novērotajām blaknēm, ko, iespējams, izraisījušas zāles, ziņot gan ārstam vai farmaceitam, gan aģentūrai un atgādina, ka, ja tam ir medicīnisks pamatojums, ārsts joprojām 30% gadījumu var izrakstīt recepti konkrētajam kompensējamajam medikamentam, norādot zāļu komerciālo nosaukumu.

Statistikas dati arī liecina, ka šī gada aprīlī, maijā un jūnijā ārstniecības personas izrakstīto kompensējamo zāļu receptēs ir lietojušas aktīvās vielas jeb starptautisko nepatentēto nosaukumu gandrīz 90% gadījumu. Salīdzinājumam – 2020. gada martā, kad jaunā kārtība vēl nebija stājusies spēkā, izrakstot zāles kompensācijas kārtības ietvaros, tikai 16% gadījumu tika lietots aktīvās vielas nosaukums, norādīja Okmane.

Veselības ministrija aicina visus ārstus turpināt informēt iedzīvotājus par jauno kārtību, tai skaitā arī attālināti izrakstot kompensējamo zāļu receptes. Ārsti visefektīvāk var gan sniegt nepieciešamo informāciju, gan atspēkot dažādus iedzīvotāju vidū iesakņojušos mītus, piemēram, ka dārgāki medikamenti ārstē labāk un ir iedarbīgāki, jo zāļu jomā augstāka cena nenozīmē labāku kvalitāti. Kā liecina šā gada augustā veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja, sev nepieciešamo informāciju par valsts kompensētajiem medikamentiem pacienti primāri vēlas saņemt no sava ārsta (57%) vai farmaceita (51%) un tikai pēc tam no valsts iestāžu tīmekļvietnēm (40%) vai medijiem.

Jau vēstīts, ka valsts kompensējamo medikamentu izrakstīšanas kārtība stājās spēkā no šā gada 1. aprīļa un sistēmas izvērtējums un uzlabojumi notiks vismaz gadu no tās ieviešanas.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

NVD Zāļu valsts aģentūra Veselības ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form