Piemiņas brīdis pulksten 12 tradicionāli notiks vietā, kur 1941. gada 4. jūlijā nacistu atbalstītāji nodedzināja Lielo Horālo sinagogu kopā ar lūgšanas namā esošajiem cilvēkiem. Paredzēts, ka piemiņas brīdī piedalīsies Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA), premjers Māris Kučinskis (ZZS) un citas valsts amatpersonas un diplomātiskais korpuss.
Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas pasākumu organizē Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome un Rīgas ebreju reliģiskā draudze.
Vēstīts, ka padomju laikā Lielās Horālās sinagogas drupas tika nojauktas, un šajā vietā ierīkots skvērs.
1980. gadu beigās sinagogas atrašanās vietā tika veikti izrakumi, un vēlāk atklāts memoriāls, kas veido simboliskas dievnama sienas ar tajās iemūrētiem izrakumu laikā atrastiem sinagogas oriģinālā dekora elementiem.
2007. gadā šajā vietā tika atklāts piemineklis Žanim Lipkem un visiem Latvijas ebreju glābējiem holokausta laikā. Uz pieminekļa ir iemūžināti to 270 cilvēku vārdi, kuri, riskējot ar savu dzīvību, izglāba no nāves vairāk par 400 ebrejiem.
1941. gada 4. jūlijā tika nodedzinātas gandrīz visas Rīgas sinagogas. Ar šiem notikumiem sākās pati drausmīgākā lappuse Latvijas ebreju vēsturē – holokausts, tāpēc 4. jūlijs tika noteikts par Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienu, pieminot vairāk par 70 000 Latvijas ebreju, kas tika iznīcināti 1941.-1945. gadā nacistu okupētajā Latvijā.
Piemiņas pasākumi notiks arī citviet Latvijā, tostarp Jelgavā, Zālītes ielā, plkst. 16 pie Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas akmens. Savukārt plkst. 17.30 Jelgavas pilsētas domes administrācijas Sabiedrības integrācijas pārvaldē notiks izstādes "Holokausta piemiņa Latvijā laika gaitā. 1945.-2015. gads" atklāšana.
Vēstīts, ka svētdien, 3. jūlijā, Rīgā norisinājās "Dzīvo Gājiens" par godu Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
