Pilnveidos valsts naudas piešķiršanas kārtību NVO un privātuzņēmumiem
Foto: PantherMedia/Scanpix

Valdība otrdien uzklausīja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sagatavoto informatīvo ziņojumu un nolēma grozīt vairākus likumus, lai pilnveidotu kārtību, kādā nevalstiskajām organizācijām (NVO) un privātuzņēmumiem ir tiesības saņemt un izlietot valsts budžeta līdzekļus.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

KNAB ziņojumā skaidrots, ka pašlaik vienotas kārtības nav - dažādās ministrijās ir atšķirīga kārtība, kādā no valsts budžeta piešķir finanšu līdzekļus NVO un privātajām kapitālsabiedrībām, kā arī atšķirīga kārtība, kādā tiek veikta šo organizāciju darbības uzraudzība un kontrole. Nepilnīga ir arī finanšu līdzekļu izlietojuma kontroles sistēma un tiesiskais regulējums, radot risku, ka finanšu līdzekļu piešķiršanas mērķi netiek sasniegti.

KNAB arī secinājis, ka nav iespējas gūt precīzu un patiesu informāciju par to, cik tieši līdzekļu un kādiem mērķiem no valsts budžeta NVO ir piešķirti. "Nav iespējams identificēt, kādā apmērā tiešā un netiešā veidā tiek piešķirti finanšu līdzekļi NVO un privātajām kapitālsabiedrībām, jo dažādās valsts institūcijās iesniedzamajos pārskatos tiek norādīti atšķirīgi finansējuma apjomi, un nav iespējams iegūt vienotu informāciju par to, cik valsts un pašvaldību budžeta līdzekļu saņem attiecīgā NVO vai privātā kapitālsabiedrība," teikts ziņojumā.

Tāpat ziņojumā secināts, ka uz NVO un privātuzņēmumu amatpersonās, kuras rīkojas ar piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem, pašlaik pretēji likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktajam lielākajā daļā gadījumu netiek attiecināts valsts amatpersonas statuss.

Tāpēc valdība nolēma grozīt likumu "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", precizējot noteikumus par valsts amatpersonas statusa attiecināšanu uz personām, kuras pilda amata pienākumus ārpus valsts un pašvaldību institūcijām, bet kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem vai saskaņā ar noslēgto vienošanos pastāvīgi vai uz laiku valsts vai pašvaldība ir deleģējusi noteiktus valsts pārvaldes uzdevumus vai devusi tiesības rīkoties ar valsts vai pašvaldības mantu un finanšu līdzekļiem, kā arī nosakot kritērijus valsts amatpersonas statusa attiecināšanai uz minētajām personām, ievērojot piešķirtā valsts vai pašvaldības finansējuma apmēru kalendāra gada laikā, amatu organizācijā un veicamās amata funkcijas.

Valdība uzdeva pārskatīt uz šīm amatpersonām attiecināmos ierobežojumus, aizliegumus un pienākumus, tai skaitā valsts amatpersonu deklarāciju iesniegšanas kārtību un tajās norādāmo ziņu apjomu.

Tāpat valdība uzdeva sagatavot grozījumus likumā par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu, nosakot Valsts kontrolei, valsts vai pašvaldības institūcijām, kā arī valstij pilnībā vai daļēji piederošām kapitālsabiedrībām tiesības pārbaudīt, vai šīs organizācijas un privātās kapitālsabiedrības, kas saņēmušas valsts budžeta līdzekļus, tajā skaitā ziedotos finanšu līdzekļus un dāvināto mantu, ir izlietojušas lietderīgi un efektīvi.

Valdība arī uzdeva noteikt, ka, jau slēdzot līgumu par valsts naudas piešķiršanu, ir jāparedz, ka gadījumā, ja finanšu līdzekļi un manta tiek izlietota neatbilstoši mērķiem, institūcijas vienpusēji atkāpjas no līguma, bet ziedojuma (dāvinājuma) saņēmējam rodas pienākums atlīdzināt pretēji piešķiršanas mērķiem izlietotā ziedojuma (dāvinājuma) summu.

Tāpat Finanšu ministrijai uzdots sagatavot normatīvo aktu projektus, atbilstoši informatīvajā ziņojumā minētajiem kritērijiem precizējot valsts budžeta līdzekļu piešķiršanas kārtību biedrībām, nodibinājumiem, reliģiskām organizācijām un kapitālsabiedrībām, kā arī šo līdzekļu izlietojuma, uzskaites, kontroles un pārskatu sniegšanas kārtību.

Savukārt likumā par budžetu un finanšu vadību paredzēts iekļaut deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību specifiskajās jomās par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu budžeta finansētajām institūcijām un citām organizācijām, kurām var tikt piešķirts valsts budžeta finansējums, kā arī šo līdzekļu izlietošanas kontroli un atskaitīšanas kārtību;

Finanšu ministrijai arī uzdots sagatavot ziņojumu par iespēju precizēt Sabiedriskā labuma organizāciju likumā sabiedriskā labuma organizāciju definīciju un darbības jēdzienu, tajā skaitā nosakot kritērijus, pēc kuriem nosakāms sabiedriskā labuma organizācijas statuss.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form