bērni
Foto: Darren Moloney / CC

Jaundzimušo skaita kritums šajā pusgadā nav būtisks, tomēr tas ir arī brīdinājuma signāls, norādīja demogrāfs Ilmārs Mežs.

Ziņots, ka šā gada pirmajā pusē Latvijā reģistrēti 10 511 jaundzimušie, kas ir par 147 bērniem jeb 1,4% mazāk nekā 2014.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Mežs gan norādīja, ka pagaidām dzimstības kritums nav būtisks un to varētu "pierakstīt" pie statistikas svārstībām, jo demogrāfiskie dati tik nelielā valstī kā Latvija mēdz svārstīties. Tomēr viņš uzskata, ka datos slēpjas arī brīdinājuma signāls, un norāda, ka neziņa par valsts atbalstu ģimenēm ar bērniem varētu negatīvi ietekmēt līdz šim pozitīvo dzimstības pieaugumu.

Mežs gan norādīja, ka tendence ir nepārprotama - potenciālo māmiņu skaits samazinās jau aptuveni desmit gadus un līdz ar to samazinās arī jaundzimušo bērnu skaits. Kā iemeslus jauno māmiņu skaita kritumam viņš minēja emigrāciju, kā arī to, ka deviņdesmito gadu sākumā viņas vienkārši nepiedzima. Un šī tendence turpinās, norādīja Mežs.

Kā otro neziņas avotu demogrāfs minēja to, ka iepriekšējos gados katru gadu bija vērā ņemami uzlabojumi valsts atbalsta politikā ģimenēm ar bērniem. "Šogad ir tikai viens neliels solījums par brīvpusdienām ceturtajai klasei, kas skar tikai vienu astoņpadsmito daļu no vecākiem," norādīja Mežs, piebilstot, ka "politiķiem par to ir jādomā".

Viņš uzsvēra, ka "daudz vairāk iegāzīs, ja valdība riskēs nepagarināt bērnudārzu rindu kompensēšanu tām ģimenēm, kuras stāv pašvaldību bērnudārza rindā".

Demogrāfs norādīja, ka jaunās māmiņas grib strādāt, tomēr viņām tas nav ļauts. "Viņa ne tikai neiegūst algu, par ko pabarot bērnu, nemaksā nodokļus, bet daļa no viņām iet arī uz sociālajiem dienestiem lūgt palīdzību. Tas ir trīskārši nepareizs lēmums. Būtu prātīgi, ja valdība turpinātu finansēt [gaidīšanu rindā uz bērnudārzu] un pēc tam pašvaldība ar valsti norēķinātos."

Mežs arī piebilda, ka "tagad jau pusgadu iepriekš runā, ka varētu nepagarināt [finansējumu par gaidīšanu rindā uz bērnudārziem]". "Nu brīnišķīgi - valdībai būs neliels ietaupījums budžetā, bet tūkstošiem ģimeņu mocīsies, ka netiek bērnudārzos, un vēl desmitiem tūkstošu atteiksies no savas vēlmes par otro bērniņu šitā idiotisma dēļ," iespējamo nākotnes scenāriju komentēja Mežs.

Savukārt "uzlabojums", kas paredz palielināt neapliekamo minimumu mazo algu saņēmējiem, nepalīdzēs tiem, kuriem ir bērni, uzskata demogrāfs. Pēc viņa domām, tas palīdzēs tikai vientuļajiem cilvēkiem bez bērniem. "Jādod tiem, kuriem apgādībā ir bērni," pārliecināts demogrāfs.

"Nezinu, vai tā ir Latvijas politika, bet uz to stūrgalvīgi iet, neraugoties, ka nabadzība ģimenēs ar bērniem pieaugs. Nav pareizi veidot reformu, kas nepalīdzēs tiem, kuriem tas ir visvairāk nepieciešams," pārliecināts eksperts.

Mežs pauda uzskatu, ka "būs labi", ja valdība šogad situāciju nepasliktinās, un norādīja, ka, sakārtojot bērnudārzu rindu un neapliekamā minimuma jautājumu, gadu vai divus pozitīva tendence dzimstībā būtu vērojama, jo sievietes vecumā no 30 līdz 40 gadiem varētu izšķirties par otro bērnu.

Tomēr tālāk ir jādomā par tādiem atbalsta pasākumiem, kas paredzētu, ka vairāki bērni nenozīmē lielu risku nonākt nabadzībā, norādīja demogrāfs.

Tags

Centrālās statistikas pārvalde Demogrāfija

Comment Form