Ne mazāk svarīgs ZZS arguments bija iepriekšējā piekāpšanās LPP prasībai valdībā izveidot Ministru prezidenta biedra amatu, kuru ieņems viens no LPP līderiem Ainārs Šlesers.
Savukārt LPP uzsvēra sava virzītā kandidāta Pauļa Kļaviņa pieredzi, jau sestajā Saeimā strādājot Nacionālās drošības komisijā, kā arī viņa pagātni, dzīvojot rietumvalstīs. LPP to izcēla kā svarīgu faktoru pēc Latvijai netieši izteiktajiem pārmetumiem par informācijas drošības trūkumu Latvijas tiesībsargājošajās iestādēs. Šī iemesla dēļ LPP nav pieņemama Krištopana kandidatūra.
Viens no LPP līderiem Arnolds Laksa, par kura atrašanos Saeimas Budžeta un finansu komisijas vadītāja amatā jau iepriekš bija panākta vienošanās, paziņoja, ka LPP ir gatava atteikties no budžeta komisijas vadības, lai tikai Krištopans nekļūtu par Nacionālās drošības komisijas vadītāju. "Saprotiet - tur ir personisks konflikts," Kļaviņa un Krištopana savstarpējo nepatiku atzīmēja Laksa.
Viens no ierosinājumiem bija Nacionālās drošības komisijas vadību kompromisa atrisināšanai nodot partijai "Jaunais laiks" (JL), attiecīgi mainot citu komisiju vadīšanu. Taču JL Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Arturs Krišjānis Kariņš norādīja, ka Nacionālās drošības komisija nav likumdošanas komisija, tādējādi JL 8.Saeimā vadītu tikai divas likumdošanas komisijas, kurām ir tiesības sagatavot likumprojektus, un četras tā saucamās mazās komisijas, kam diez vai piekritīs JL deputāti.
Līdz šim panāktā vienošanās paredzēja, ka no deviņām likumdošanas komisijām trīs vadīs "Jaunais laiks" (LJ), trīs - ZZS, divas LPP un vienu "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, savukārt no pārējām astoņām trīs - JL, divas ZZS, divas LPP un vienu TB/LNNK.
Koalīcijas partiju pārstāvji vienojās vēlreiz savās frakcijās apspriest visus iespējamos variantus, kā atrisināt radušās problēmas ar komisiju vadības sadalījumu, vienlaikus novēršot Krištopana un Kļaviņa "sadursmi", kā to nosauca Kariņš.