Darba grupa, kura gatavo izmaiņas ostu likumā un strādā, lai uzlabotu Valsts prezidentes neizsludinātos šā likuma grozījumus, šodien plkst.17 tiksies ar Rīgas un Ventspils pašvaldību, kā arī Ostu padomes un asociācijas pārstāvjiem. Sēde būs slēgta.
Darba grupas deputāti vienojušies, ka, skatot neizsludinātos likuma grozījumus, tiks ņemti vērā Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas iebildumi. Izskanējis arī priekšlikums likumā neko nemainīt un saglabāt šovasar pieņemtos grozījumus, kas paredz paritāti lielo ostu valdēs starp valsts un pašvaldību pārstāvjiem.

Saeimas Tautsaimniecības komisija saņēmusi vairākus priekšlikumus Valsts prezidentes otrreizējai caurlūkošanai nodotajam likumam par ostām, kas paredz Rīgas un Ventspils ostās iecelt četrus valsts un četrus pašvaldību locekļus.

Šādus priekšlikumus iesnieguši koalīcijas deputāti Anna Seile ("Tēvzemei un brīvībai"/LNNK) un Pēteris Kalniņš (Zaļo un zemnieku savienība).

Seiles priekšlikums paredz, balsīm sadaloties uz pusēm, izšķirošo piešķirt valdes priekšsēdētājam. Kā jau ziņots, prezidentes atpakaļ atdotais likumprojekts paredz, ka valdes priekšsēdi apstiprinātu valdība.

Savukārt Kalniņš ierosina Rīgas un Ventspils ostās lēmumus pieņemt tikai tad, ja par tiem balso vismaz pieci valdes locekļi, tādējādi saglabājot pašreiz likumā noteikto paritātes principu starp valsti un pašvaldību, ko vēlas Kārļa Leiškalna ("Latvijas ceļš") vadītā Ostu asociācija.

Tautas partijas priekšlikumi likumā paredz saglabāt līdzšinējo kārtību ostās, bet "Jaunā laika" deputāts Dzintars Zaķis teica, ka viņa frakcija priekšlikumus nesniegs, bet izvērtēs, vai atbalstīt iesniegtos.

Savu viedokli Tautsaimniecības komisijai par Valsts prezidentes iebildumiem ostu likumā izteicis arī Saeimas Juridiskais birojs.

Kā jau ziņots, prezidente iebilst pret likumā paredzēto terminu "atvasināta publisko tiesību juridiskā persona", jo tas neesot definēts likumos. Vīķe-Freiberga aicina izvērtēt, kādas sekas var rasties, palielinot valsts teikšanu ostās. Prezidente norāda, ka izmaiņas sākotnēji paredzējušas reorganizāciju ostās. Valsts galva atgādina, ka pirms likuma konceptuālas pieņemšanas nenotika tā apspriešana Ostu padomē, kā prasa likums. Neesot arī respektēts pašvaldību viedoklis, kas var novest pie pašvaldību finansiālām prasībām.

Šo iemeslu dēļ birojs aicina likumprojekta apspriešanai piesaistīt Ostu padomes un pašvaldību pārstāvjus, precizēt termiņu, līdz kuram valdībai jāapstiprina Rīgas un Ventspils ostu nolikumi, kā arī mainīt likuma spēkā stāšanās laiku.

Taču Saeimas juristi uzskata, ka ostu likumā lietotais termins "atvasināta publisko tiesību juridiskā persona" likumā ir piemērojams, jo tas lietots iepirkumu likumā. Juristi pauž pārliecību, ka atšķirīgus terminus šajos likumos nemaz nevajadzētu lietot, jo tas var novest pie situācijas, ka osta nevarēs juridiski korekti veikt iepirkumus.

Juridiskais birojs norāda, ka Saeimas pieņemtais, bet prezidentes neizsludinātais likums neparedz ostu reorganizāciju, bet gan tikai maina tās pārvaldes kārtību, nododot valdības pārraudzībā, ko likumi pieļauj. Juridiskais birojs atgādina, ka arī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes nolikumu apstiprina valdība.

Priekšlikumu likumā izteicis tāpat "Līdztiesības" deputāts Andris Tolmačovs. Viņš rosina Rīgas un Ventspils ostās iecelt pa četriem valsts un pašvaldības valdes locekļiem, taču ostās lēmums tiktu pieņemts, ja valdes sēdēs piedalās vismaz seši locekļi un pieci balsotu "par".

Ja balsis valdes sēdē sadalītos vienlīdzīgi arī pēc trešā balsojuma, lēmumu ostas valdes vietā varētu pieņemt Ministru kabinets, rosina Tolmačovs.

"Tēvzemiešu" deputāts Māris Grīnblats rosina noteikt, ka nākamā gada laikā Rīgas ostā būs deviņi valdes locekļi - četri pašvaldības, četri valsts un viens Ministru prezidenta izvirzītais pārstāvis, kurš arī būtu ostas valdes priekšsēdētājs.

Taču pēc nākamā gada Grīnblats paredz astoņus valdes locekļus, kuri lēmumus varētu pieņemt, ja par tiem balsotu ne mazāk kā pieci.

Latvijas Pirmās partijas deputāts Arnolds Laksa savukārt rosina likumā ierakstīt, ka Ostas pārvalde ir Satiksmes ministrijas pārraudzībā un tās nolikumu apstiprina attiecīgā pašvaldība, saskaņojot ar valdības apstiprinātu parauga nolikumu.

Kā ziņots, 25.septembrī Saeima ar 54 balsīm "par" un 44 "pret" otrajā un galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par ostām", kas paredz valsts ietekmes palielināšanu Rīgas un Ventspils ostās, nosakot, ka tajās būs četras valsts un trīs pašvaldību valdes locekļi.

Pirms tam premjers Einars Repše šos grozījumus saistīja ar valdības stabilitāti, jo, neizdarot izmaiņas Rīgas ostas pārvaldē, valsts "bloķējoties ar noziedzniekiem".

Savukārt Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga grozījumus likumā "Par ostām" Saeimai nosūtīja otrreizējai caurlūkošanai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!