Foto: Saeimas administrācija
Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) ir sagatavojis Nacionālās attīstības plāna 2014.-2020.gadam (NAP) prioritāšu pamatojuma ziņojuma projektu, kurā kā NAP vadmotīvu piedāvāts noteikt "labklājības pieaugumu" visos līmeņos – sākot ar indivīdu, uzņēmumu un beidzot ar valsti kopumā, informē centra konsultante Dace Apsīte-Plezere.

Projektā piedāvātas trīs Latvijas vidēja termiņa attīstības prioritātes – "cilvēka drošumspēja", "tautas saimniecības izaugsme" un "izaugsmi atbalstošas teritorijas". Katrai no prioritātēm tiek piedāvāti būtiskākie rīcības virzieni, kā arī noteikti makro līmeņa indikatori, lai varētu mērīt iecerēto mērķu sasniegšanas pakāpi, informē PKC.

Centrs norāda, ka prioritāte "Cilvēka drošumspēja" ir vērsta uz to, lai paaugstinātu Latvijas iedzīvotāju spēju adaptēties strauji mainīgajai ārējai videi, jebkurā situācijā būt pārliecinātiem par savām spējām gūt pietiekamus ienākumus un citādi nodrošināt savu un sabiedrības attīstību. Šajā prioritātē paredzēts koncentrēties uz tādiem darbības virzieniem kā nodarbinātība, veselība, izglītība, nevienlīdzības mazināšana, dzīves kvalitātes līmeņa uzlabošana, demogrāfija, saliedētība, radošums un citas vērtības.

Otrā prioritāte "Tautas saimniecības izaugsme" vistiešākajā mērā saistīta ar NAP vadmotīva – labklājības pieauguma – sasniegšanu, orientējoties uz uzņēmējdarbības veicināšanu, investīciju piesaisti, produktivitātes pieaugumu, vienlaikus neaizmirstot par nepieciešamību uzņēmējiem vadīties no sociālās atbildības principiem, skaidro PKC. Galvenie darbības virzieni šajā prioritātē ir ražojošais sektors, loģistikas un tranzīta pakalpojumi, uzņēmējdarbības vide, ražošanu atbalstoša publiskā infrastruktūra, radošās industrijas, publiskā pārvaldība un sabiedrības līdzdalība, kā arī droša un konkurētspējīga enerģija.

Trešās prioritātes "Izaugsmi atbalstošas teritorijas" ietvaros plānots veicināt tādu teritoriju attīstību, kur efektīvi izmantoti un mērķtiecīgi attīstīti ģeogrāfiskā novietojuma, dabas un citi resursi, telpiskā struktūra veicina ilgtspējīgas tautsaimniecības struktūras veidošanos un kvalitatīvu investīciju piesaisti. Šīs prioritātes galvenie darbības virzieni ir pakalpojumu pieejamība un infrastruktūra, pilsētu un lauku mijiedarbība, nelauksaimnieciskā ražošana, lauku saimniecību attīstība, kooperācija un pārstrāde, dabas kapitāla pilnvērtīga un ilgtspējīga izmantošana.

Noteiktās prioritātes ir savstarpēji integrētas un ir īstenojamas paralēli, ciešā saistībā viena ar otru, uzsver centrs. Atbilstoši šim uzstādījumam tiks veikts turpmākais darbs pie NAP izstrādes – zem katras prioritātes identificētajos darbības virzienos tiks sagatavoti konkrēti uzdevumi, kas jāpaveic līdz 2020.gadam, lai sasniegtu iecerētos mērķus. Katram uzdevumam būs noteikts konkrēts atbildīgais, laika termiņš sasniegšanai, kā arī sasaiste ar konkrētu finansējuma avotu un reģionu, kurā uzdevums jāīsteno.

NAP prioritāšu pamatojuma ziņojums trešdien prezentēts Ministru kabineta locekļiem neformālā ministru semināra laikā, savukārt rītdien ar to tiks iepazīstināti NAP izstrādes vadības grupas locekļi. Savu viedokli par ziņojuma projektu aicināts izteikt ikviens sabiedrības loceklis.

Ar ziņojuma projektu var iepazīties Ministru kabineta mājaslapā, un komentārus līdz 2012.gada 27.februāra plkst.17:00 var sūtīt uz elektroniskā pasta adresi pkc@pkc.mk.gov.lv.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!