Kļaviņš informēja, ka laukuma izveidei būs jānocērt daži koki, jo "kokos parasti mitinās vārnas, kuras nadzīgi apēdīs visus jaunos zīriņu mazuļus". Nepieciešams Zaķusalas ziemeļu galā starp Daugavu un dzelzceļa tiltu izklāt plēvi, virs tās izbērt oļus vai rupju granti , lai zīriņi varētu izveidot bedrītes olu dēšanai un mazuļu perēšanai.
Lai ligzdošanas vieta būtu piemērota zīriņiem un citiem ūdensputniem, to veidos stingrā Latvijas Ornitoloģijas biedrības uzraudzībā. Ornitoloģijas biedrība arī uzraudzīs finanšu izlietojumu.
Ligzdošanas vietu jāpaspēj izveidot līdz aprīlim, kad Latvijā atgriežas pirmie zīriņi. Kļaviņš gan šaubījās, vai putni jau šogad pārvāksies uz jauno ligzdošanas vietu, taču teica, ka ligzdošanas kolonija Zaķusalas ziemeļu galā varētu izveidoties pāris gadu laikā. "Varbūt pirmie būs tie drosmīgie, kam patīk viss jaunais. Vai arī tie, kam uz Preses nama jumta vietas nepietiek," viņš sacīja.
Pašlaik lielākā Latvijas un Eiropas zīriņu kolonija mitinās uz Preses nama jumta, taču pēc jumta remonta tā virsma nebija piemērota ligzdošanai. Pirms diviem gadiem jumtu nobēra ar granti, taču arī pēc tam ornitologi nebija pārliecināti par putnu veiksmīgu ligzdošanu. Uz jaunā jumta seguma pērn mazuļi izšķīlās tikai dažiem pāriem un pērn ligzdojošo putnu skaits būtiski samazinājās.
Uz Preses nama jumta pērn mitinājās 170 lielo ķīru pāri, viens kajaku pāris, 170 upes zīriņu pāri, desmit jūras zīriņu un viens jūras žagatu pāris.
Uz Preses nama zīriņi ligzdot sākuši pirms divdesmit gadiem, taču ar putnu apmešanos uz jumta neapmierināti ir darbinieki, jo putni noķēpā gan drēbes, gan automašīnas.
Upes zīriņi iekļauti Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, bet jūras zīriņi - Latvijas Sarkanajā grāmatā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
