Plāno ļaut jaunizveidotām draudzēm veidot baznīcas un noteikt tradicionālās reliģiskās savienības (precizēta)
Foto: stock.xchng

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti trešdien konceptuāli atbalstījuši Reliģisko organizāciju likuma grozījumus saistībā ar jaunizveidotu draudžu tiesībām veidot baznīcas. Grozījumi paredz ne vien ļaut jaunizveidotām draudzēm veidot baznīcas, bet arī noteikt tradicionālās reliģiskās savienības.

Ziņots, ka aprīļa beigās Satversmes tiesa (ST) pieņēmusi spriedumu strīdā par Reliģisko organizāciju likuma normām, kas noteic ierobežojumus jaunas reliģiskas savienības jeb baznīcas veidošanai Latvijā, kā arī nosaka, ka vienas konfesijas draudzes var izveidot valstī tikai vienu baznīcu. ST par Satversmei neatbilstošām atzinusi vairākas šī likuma normas.

Kā Saeimā iesniegtā likumprojekta anotācijā skaidrojusi Tieslietu ministrija (TM), ST spriedums pēc būtības maina līdz šim pastāvējušo kārtību valsts un reliģisko organizāciju attiecībās, izbeidzot līdz šim likumā noteiktās atšķirības attiecībā uz draudžu reģistrāciju, juridiskās personas statusa iegūšanu un uz organizāciju tiesību un pilnvaru apjomu.

TM ieskatā likumā būtu jāietver norma, kurā tiktu nosauktas Latvijā pārstāvētās tradicionālās reliģiskās savienības – baznīcas. Vienlaikus TM ieskatā ST spriedums neskar līdz šim noteiktās un/vai nodibinātās reliģisko organizāciju tiesības.

Tomēr, lai novēršu šaubas par līdz šim valsts noteikto kārtību attiecībā uz valsts un tradicionālo reliģisko savienību (baznīcu) attiecībām, būtu nostiprinājums princips, ka tradicionālo konfesiju noteiktās reliģiskās savienības – baznīcas ir izveidojušas ar valsti īpašas attiecības, balsoties uz speciālu likumu, kas atrunā šo baznīcu īpašo nozīmi Latvijas sabiedrības attiecību modeļa pastāvēšanā.

Kā skaidro TM norma, kas paredzētu tradicionālo reliģisko organizāciju uzskaitījumu, noregulētu iespējamās neskaidrības, ja vienas konfesijas ietvaros tiktu reģistrētas vairākas baznīcas, un rakstos neskaidrības, kura baznīca konkrētajā konfesijā ir tiesīga laulāt.

Tāpat tas garantētu skaidru turpmāko izpildvaras un tradicionālo reliģisko savienību – baznīcu dialoga uzturēšanas modeli. TM uzskata, ka likumā nepieciešams nostiprināt attiecību modeli, kas ir izveidojies vairāku gadu garumā.

Tāpat grozījumi paredz, ka reliģiska organizācija savā publiskajā darbībā nedrīkst vērsties pret Latvijas neatkarību, teritoriālo nedalāmību, izteikt vai izplatīt priekšlikumus par Latvijas valsts iekārtas vardarbīgu grozīšanu, aicināt nepildīt likumus, ja to nepildīšana apdraud valsts drošību, sabiedrisko drošību vai kārtību, sludināt vardarbību vai terorismu, klaju nacisma, fašisma vai komunisma ideoloģiju, propagandēt karu, veikt darbības, kas vērstas uz nacionālā, etniskā, rasu, reliģiskā naida vai nesaticības izraisīšanu, slavēt vai aicināt izdarīt noziedzīgus nodarījumus.

Tāpat likumā piedāvāts noteikt gadījumus, kādos Uzņēmumu reģistrs varēs lemt par reliģiskās organizācijas – baznīcas darbības apturēšanu, kā arī citas izmaiņas.

Kā vēsta ziņu aģentūra LETA, trešdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija grozījumus konceptuāli atbalstījusi. Paredzēts, ka pie likumprojekta darbu varētu turpināt 13. Saeima, jo līdz pašreizējā parlamenta sasaukuma beigām nav pietiekoši laika kvalitatīva likumprojekta sagatavošanai.

Grozījumos piedāvāts nosaukt tradicionālās baznīcas, taču Saeimas Juridiskajā birojā norāda, ka šāda norma likumā nebūtu jāiekļauj. Jau pašlaik visus jautājumus ir iespējams atrisināt spēkā esošajos vai veidojot jaunus speciālos likumus ar konkrētajām baznīcām, komisijas sēdē skaidroja Juridiskā biroja pārstāve Lilita Vilsone.

Savukārt deputāts Ringolds Balodis (VL-TB/LNNK) pozitīvi novērtēja iespēju likumā nostiprināt tradicionālās baznīcas. Vācu Evaņģēliski luteriskās baznīcas Latvijā (VELBL) pārstāvis Stefans Meisners pauda, ka arī viņu baznīca varētu tikt likumā minēta kā tradicionāla baznīca, jo tas atbilstu praktiskajai situācijai.

Balodis aģentūrai LETA skaidroja, ka TM likuma grozījumu piedāvājumu noteikti nepieciešams papildināt ar kārtību, kādā veidā var kļūt par tradicionālu baznīcu. Pretējā gadījumā, ja tiks akceptēts TM pašlaik piedāvātais variants, par tradicionālu baznīcu būs iespēja kļūt pārāk viegli, norāda politiķis.

Pareizticīgo baznīcas pārstāvis rosināja likumā noteikt, ka visas tradicionālās baznīcas ir pēcteces baznīcām, kas pastāvēja līdz padomju okupācijai 1940.gadā.

Tāpat likumā piedāvāts noteikt gadījumus, kādos Uzņēmumu reģistrs varēs lemt par reliģiskās organizācijas darbības apturēšanu, kā arī citas izmaiņas.

Vēstīts, ka iepriekš pieteikumu ST iesniedza Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments, kura tiesvedībā ir Latvijas Pareizticīgās autonomās baznīcas (LPAB) strīds ar valsti par atteikšanos šo organizāciju reģistrēt.

LPAB dibinātāji bija norādījuši, ka šo baznīcu vēlējušās reģistrēt desmit Latvijā dibinātas draudzes, turklāt organizācija bija norādījusi, ka tā ir uzskatāma par tās pareizticīgās baznīcas kanonisko tiesību pārņēmēju, kas Latvijā pastāvēja līdz 1940. gadam, jo jau no 1936. gada LPAB kā autonoma pareizticīgā baznīca esot atradusies kanoniskā saistībā ar Vispasaules Konstantinopoles patriarhātu, kas ir viens no deviņiem pareizticīgās baznīcas patriarhātiem.

Tags

Saeima Satversme Tieslietu ministrija Uzņēmumu reģistrs

Comment Form