Veselības ministrs Gundars Bērziņš (TP) un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Aleksejs Loskutovs vienojušies veidot vienotu sistēmu kā cīnīties pret to, ka publisko pakalpojumu sniedzēji pieņem dažādus naudas maksājumus.
KNAB ir secinājis, ka nevar, piemēram, mediķus sodīt par naudas ņemšanu no pacientiem, jo viņi nav valsts amatpersonas.

Veselības ministrija, KNAB un, iespējams, arī Izglītības un zinātnes ministrija veidos darba grupu, kas izstrādās grozījums administratīvo pārkāpumu kodeksā, lai varētu sodīt nelegālo maksājumu pieņēmējus sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju sektorā.

Kā norādīja Loskutovs, iespējams, administratīvā atbildība varētu iestāties par nepamatotu maksājumu pieņemšanu, bet kriminālatbildība par šādu maksājumu pieprasīšanu, kā arī tad, ja maksājuma pieprasījums ir saistīts ar izspiešanu. Tomēr par iespējamo sodu piemērošanu vēl ir daudz jādiskutē.

Viņaprāt, nepieciešamos likumdošanas aktus nākamgad varētu izstrādāt trīs līdz piecu mēnešu laikā.

Loskutovs atzīst, ka svarīgi ir ne tikai piemērot bargus sodus par pārkāpumu, bet panākt, ka pati ārstu kopiena kļūst neiecietīga pret nelegālo maksājumu saņemšanu par sniegtajiem pakalpojumiem. Gan ministrs, gan KNAB priekšnieks atzīst, ka korupcijas apkarošana veselības aprūpē ir komplekss jautājums - ir nepieciešams risināt gan atalgojuma, gan cilvēkresursu attīstības jautājumu.

Arī Bērziņš atzīst, ka īsā laikā neizdosies izskaust nelegālos maksājumus, taču problēma ir jāaktualizē un jāsāk risināt.

Veselības ministrs arī norādīja, ka ministrijā tiks veidots Pretkorupcijas un audita departaments, kas apzinās un analizēs nelegālo maksājumu problēmas veselības aprūpes nozarē, bet par likumpārkāpējiem rūpēsies KNAB.

Jau ziņots, ka oktobrī Londonā notika Eiropas Savienības (ES) rīkota konference par krāpšanas un korupcijas apkarošanu veselības aprūpē Eiropā. Konferences dalībnieki vienojās, ka ir nepieciešams izstrādāt vienotus principu, kas būtu jāievēro visām dalībvalstīm korupcijas apkarošā veselības aprūpes nozarē.

Konferencē tika uzsvērts, ka korupcija un krāpšana veselības aprūpē ir nopietna problēma visā Eiropā, īpaši jaunajās ES dalībvalstīs. Tomēr arī "vecās" ES valstis nav pasargātas no korupcijas problēmām. Piemēram, Anglijā 3%-10% no kopējā veselības aprūpes budžeta ir slēptie jeb nelegālie maksājumi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!