Plāno nevilcināties ar prezidenta 'izbrāķēto' Imigrācijas likuma grozījumu pieņemšanu
Foto: LETA

Valdību veidojošās partijas vēl vērtēs Valsts prezidenta Andra Bērziņa argumentus, ar ko pamatota aizpagājušajā nedēļā pieņemto Imigrācijas likuma grozījumu atdošana otrreizējai caurlūkošanai Saeimā, taču ar likuma pieņemšanu īpaši nekavēsies.

Tas izriet no politiķu izteikumiem pēc pirmdien, 11. novembrī notikušās koalīcijas partiju sanāksmes.

Valdības vadītājs Valdis Dombrovskis (V) žurnālistiem sacīja, ka par spraigos strīdos tapušo Imigrācijas likuma grozījumu tālāko likteni lems Saeimas frakciju vadītāji.

Savukārt termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas ierobežojumu galvenie pieprasītāji – Nacionālā Apvienība (NA) – par svarīgāko uzskata to, lai otrreiz caurlūkojot likumu, netiktu "mīkstinātas" normas, kas trešo valstu pilsoņiem dod tiesības saņemt termiņuzturēšanās atļaujas apmaiņā pret vismaz 150 tūkstošus eiro vērtām investīcijām nekustamajos īpašumos, pēc koalīcijas padomes sēdes žurnālistiem pauda NA politiķis Imants Parādnieks.

Satraukti par Imigrācijas likuma grozījumu spēkā stāšanās termiņa aizkavēšanos ir arī Reformu partijas (RP) politiķi, kuriem gan galvenās bažas sagādā tas, ka, līdz brīdim kamēr spēkā nav stājušies Imigrācijas likuma grozījumi, nav tiesiska pamata arī RP lolotā Ekonomikas attīstības fonda izveidei, skaidro RP priekšsēdētājs Edmunds Demiters.

"Delfi" jau vēstīja, ka, paģērot termiņuzturēšanās atļauju "tirgošanas" ierobežojumu ieviešanu, NA oktobra sākumā nebalsoja par 2014. gada valsts budžeta likuma nodošanu Saeimas komisijām.

Pēc politiskajām konsultācijām valdību veidojošās partijas vienojās no nākamā gada ieviest kvotas termiņuzturēšanās atļauju saņemšanai par investīcijām nekustamajos īpašumos.

31.oktobrī pieņemtie Imigrācijas likuma grozījumi, kurus Valsts prezidents nosūtījis otrreizējai caurlūkošanai Saeimā, paredzēja, ka 2014. gadā pirmreizējo termiņuzturēšanās atļauju pieteikumi tiks pieņemti no 700 nekustamo īpašumu pircējiem, kas par īpašumu samaksājuši vismaz 150 tūkstošus eiro. 2015. un 2016. gadā šī kvota tiktu samazināta par 175 pieteikumiem katru gadu. Vēl 100 pirmreizējos termiņuzturēšanās atļauju saņemšanas pieteikumus varētu iesniegt investori, kas nekustamo īpašumu iegādē ieguldījuši vismaz pusmiljonu eiro.

Personām, kas iegūst termiņuzturēšanās atļaujas par investīcijām nekustamajos īpašumos un banku subordinētajā kapitālā, no nākamā gada būtu jāveic arī 25 tūkstošus eiro lielu vienreizēju maksājumu īpaši izveidotā Ekonomiskās attīstības fondā. Termiņuzturēšanās atļaujas varētu iegūt arī personas, kas Latvijā nav veikušas nekādus citus ieguldījumus, bet ir iemaksājušas 50 tūkstošus eiro lielu maksājumu šajā fondā.

Bērziņš vēstulē, kurā pamatota Imigrācijas likuma grozījumu nodošana otrreizējai caurlūkošanai Saeimā norādījis, ka nav skaidrs, kādā veidā kvotu sistēma, kas attiecināta tikai uz darījumiem ar nekustamo īpašumu, nodrošinās nekustamā īpašuma cenu kāpuma samazinājumu, ja tajā pašā laikā termiņuzturēšanās atļauju varēs saņemt neierobežots skaits ārzemnieku, veicot maksājumu valsts budžetā, jo šīm personām nebūs šķēršļu iegādāties nekustamo īpašumu Latvijā.
"Šādā situācijā kvotu sistēmas ieviešana nesasniedz izvirzīto mērķi un nav uzskatāma par atbilstošu tiesisko mehānismu nekustamā īpašuma tirgus cenu regulēšanā," paudis Valsts prezidents.

Tags

Edmunds Demiters Imants Parādnieks Imigrācija Reformu partija Saeima Valdis Dombrovskis Valsts prezidents

Comment Form