Trešdien notikušajā Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē tika izskatīta vairāk nekā 10 000 cilvēku parakstītā iniciatīva par 2021. gada nodokļu reformas atcelšanu.
Kolektīvajā iesniegumā tostarp norādīts, ka grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" un Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, iespējams, pieņemti steigā un to ietekme uz Covid-19 pandēmijas seku pārvarēšanu nav pilnvērtīgi izvērtēta. Kolektīvā iesnieguma parakstītāji uzskata, ka šie grozījumi likumos atstātu negatīvu ietekmi uz nacionālo tiesību normu mērķauditoriju īstermiņā un uz valsts budžetu ilgtermiņā.
Uzklausot iniciatīvas autorus, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija vienojās minēto iniciatīvu nosūtīt izvērtēšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Vienlaikus finanšu ministra Jāņa Reira (JV) padomnieks Ints Dālderis (JV) klātesošos informēja, ka FM paspārnē izveidota darba grupa, kura vērtē, vai plānotajās nodokļu izmaiņās ir kas pilnveidojams.
FM portālam "Delfi" atzina, ka tuvākajā laikā tiks sasaukta pirmā darba grupas sanāksme, lai ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem, kā arī nozaru ministrijām un asociācijām kopā izstrādātu priekšlikumus, lai nodrošinātu valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspēju.
Darba grupā ietverti pārstāvji no Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Grāmatvežu asociācijas, Latvijas Finanšu nozares asociācijas, arodbiedrībām, augstskolām, kā arī preses izdevēji, radošo industriju pārstāvji, kā arī atbildīgo institūciju un ministriju pārstāvji un Latvijas Bankas eksperts.
"Darba grupa priekšlikumus analizēs kontekstā ar konkrētiem datiem no Valsts ieņēmumu dienesta un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras. Darba grupa secinājumus balstīs uz kvalitatīviem datiem, rūpīgi izanalizējot nodokļu maksātāju datus," uzsvēra ministrijā.
Vienlaikus ministrijā norādīja, ka jau pirms darba grupas darbības tiek uzklausīti un apkopoti konkrēti priekšlikumi minimālo VSAOI pilnveidošanai.
Jau ziņots, ka pagājušā gada nogalē Saeima pieņēma vairākas izmaiņas dažādos nodokļu tiesību aktos, daļa no kurām stājas spēkā 2021. gada 1. jūlijā. Izmaiņas skar darba devējus, mikrouzņēmuma nodokļa maksātājus (gan uzņēmumu īpašniekus, gan darbiniekus), saimnieciskās darbības veicējus, autoratlīdzības saņēmējus un izmaksātājus.
Kā norādīja Valsts ieņēmumu dienests, sākot ar 2021. gada 1. jūliju, tiek ieviestas minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (minimālās obligātās iemaksas). Ja darbinieka alga ceturksnī ir mazāka par trim Ministru kabineta noteiktajām minimālajām mēneša darba algām (2021. gadā – 500 eiro mēnesī, attiecīgi 1500 eiro ceturksnī), darba devējam no saviem līdzekļiem jāveic minimālās obligātās iemaksas no starpības starp 1500 eiro un deklarēto darbinieka darba algu (obligāto iemaksu objektu).
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķinās minimālās obligātās iemaksas, kas papildus jāveic darba devējam, un paziņos par šīm iemaksām Elektroniskās deklarēšanas sistēmā.
Iepriekš vairākkārt izskanēja aicinājums pārcelt par gadu vai diviem šīs reformas spēkā stāšanos, tomēr šis priekšlikums neguva Saeimas atbalstu.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) iepriekš žurnālistiem skaidroja, ka "šīs nodokļu izmaiņas ir nepieciešamas, un tajā skaitā, lai nodrošinātu, ka visi Latvijā strādājošie ir sociāli apdrošināti".
"Šī krīze mums parādīja lielo nevienlīdzību, kas pastāv starp tiem, kas strādā un par kuriem tiek maksāts sociālais nodoklis, un tiem, par kuriem netiek maksāts sociālais nodoklis. Un tas nozīmē, ka, nonākot kaut kādās grūtībās, kas šajā gadījumā ir Covid-19 krīze, daļa Latvijā legāli strādājošo nekādā veidā nebija pasargāti, un valdībai bija milzu izaicinājums atrast veidus, kā izveidot atbalsta programmas," paskaidroja valdības vadītājs.
"Šīs maiņas ir sen plānotas. Tās nenotiek parastā kārtībā no 1. janvāra, bet no 1. jūlija. Šobrīd nav nekāda plāna šo mainīt. Jebkad, kad notiek kaut kādas maiņas, vienmēr pēdējā brīdī viens otrs saprot, ka nav līdz galam sagatavojies, bet domāju, ka ar visām maiņām tiksim arī šim pāri. Galvenais ir, ka mēs spēsim nodrošināt sociālo aizsardzību visiem Latvijā strādājošajiem, un tas ir šo grozījumu mērķa pamatu pamats," teica Kariņš.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
